Amos 4 LTV1965
1. Uzklausiet šo vārdu, jūs, Basanas govis, kas jūs esat Samarijas kalnā un nodarāt pāri trūcīgiem, nomācat nabagos un sakāt pastāvīgi saviem vīriem: „Dodiet šurpu, lai varam dzirot!“
2. Tas Kungs Dievs ir zvērējis pie sava svētuma: „Redzi, nāks dienas jums, kad jūs izvilks ar makšķeri un jūsu pēcnākamos ar zvejnieku kāšiem.
3. Un pa mūļ-u spraugām jūs iziesit, kā gadīsies, cita aiz citas, un jūs aizvedīs uz Hermona kalnu pusi!“ —saka tas Kungs.
4. „Jā, nāciet šurpu uz Bēteli un kalpojiet grēkiem un dodieties uz Gilgalu, lai varētu grēkot vēl vairāk, un nesiet ik rītus savus ziedojumus un ik trešajā dienā savu desmitās tiesas devu!
5. Un kvēpiniet raudzētu mīklu pateicības ziedojumiem un nesiet vēl īpašus labprātīgus ziedojumus un dariet to plaši zināmu arī citiem, jo to jau jūs darāt labprāt, jūs Israēla bērni!“ —saka Dievs tas Kungs.
6. „Tādēj Es arīdzan jūsu zobiem esmu devis mieru visās jūsu pilsētās un visās vietās liku jums ciest maizes trūkumu, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis,“ —saka tas Kungs.
7. „Es aizturēju jums ari lietu, kaut gan līdz ražas ievākšanai bija vēl trīs mēneši, un Es liku lietum līt tikai pār vienu pilsētu un pār pārējām pilsētām Es lietum līt neliku; lietus kādreiz nolija tikai pār vienu tīrumu, un otrs, kas nedabūja lietu, nokalta.
8. Un divas, pat trīs pilsētas devās uz vienu pilsētu, lai varētu padzerties ūdens, un neatrada tā pienācīgā daudzumā; tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
9. „Es spaidīju jūs ar sausumu un labības rūsu, un arī cirmeni apēda visu, kas auga jūsu dārzos un vīna kalnos, uz jūsu ellas un vīģes kokiem, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
10. „Es uzsūtīju iums mēri kā citkārt Ēģiptei; Es liku iūsu jauniem vēršiem dabūt galu no zobena, liku nolaupīt un aizdzīt jusu zirgus, liku jums dziļi ieelpot nāsīs savu kara nometņu nelabo smaku, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
11. „Es liku daudz ko pie jums sagraut, kā Dievs pavisam sagrāva Sodomu un Gomoru; tad nereti jūs bijāt kā degoša pagale, ko izrauj no liesmām, un tomēr jūs neatgriezāties pie Manis!“ —saka tas Kungs.
12. „Tāpēc Es arī turpmāk tev tā darīšu, Israēl! Un ja Es tev tā gribu darīt, tad sataisies, Israēl, lai tu varētu stāties sava Dieva priekšā!“
13. Jo redzi, Viņš ir tas, kas veido kalnus, kas rada vēju un atklāj cilvēkiem, kas Viņam padomā. Viņš liek ausmai sekot dziesnai, Viņš staigā pāri zemes augstumiem; Dievs Kungs Cebaots ir Viņa vārds.