Amos 6 NLB

1. Vai! tiem, kas dus Ciānā, tiem, kas droši mīt Samarijas kalnā, – vispirmās tautas dižcilši un ar tiem arī Israēla nams!

2. Dodieties uz Kalni un redziet, ejiet no turienes uz Hamāt-Rabu, nokāpiet filistiešu Gatā – vai tie labāki par šīm ķēniņvalstīm, vai to robežas lielākas par jūsējām?

3. Vai! jums, kas domājat, ka ļauna diena tālu, jūs tuvināt ļaundarības troni! –

4. kas sēžat ziloņkaula gultās, zvilnat pēļos, kas jērus atraujat avīm un teles no kūtsvidus,

5. kas dungojat līdzi stīgu spēlei, kā Dāvids sev dziesmu rīkus gudrojat,

6. kas dzerat no vīna kausiem un labākajām eļļām svaidāties – vis nesērojat, ka Jāzeps sagrauts!

7. Tādēļ tagad tie pirmie ies trimdā, cauri būs laisko bezbēdnieku čalas!

8. Kungs Dievs zvērējis pats, saka Kungs, Pulku Dievs: “Man riebj Jēkaba lepnums, un viņa nocietinājumus es nīstu, es nodošu naidniekiem pilsētu un visus, kas tur!”

9. Būs tā – ja vienā namā būs palikuši desmit vīri, tie mirs!

10. Un, kad tam pajautās rads, taisīdamies sadedzināt mirušos, nesdams kaulus ārā no mājas, teiks tam, kas vēl namā: vai ir pie tevis vēl kāds? Viņš atbildēs: nē! Un tas teiks: kuš! Kunga vārds nav pat pieminams!

11. Jo, redzi, Kungs pavēl, un viņš lielo namu sagraus drupās un mazo namu gruvešos!

12. Vai zirgi pa klintīm skrien, vai pa jūru kuģo ar vēršiem? Bet jūs pārvēršat tiesu par rūgtumu un taisnības augļus par vērmelēm!

13. Jūs, kas par tukšību priecājaties, kas sakāt: vai ne pašu spēkiem mēs ieņēmām Karnaimu! –

14. “Redzi, es celšu pret jums, Israēla nams, vienu tautu, saka Kungs, tā jūs apspiedīs no Hamātas pārejas līdz klajumu strautam!”