Daniēls 1 LTV1965
1. Jūdas ķēniņa Jojakīma trešajā valdīšanas gadā Bābeles ķēniņš Nebukadnēcars devās kaira gājienā pret Jemzālemi un aplenca to.
2. Un tas Kungs nodeva Jūdas ķēniņu Jojakīmu un dažus Dieva nama traukus un piedemmus viņa rokā, un viņš aizveda tos uz Sineāra zemi un tos nodeva sava dieva namā, bet traukus un dažus citus piedemmus viņš novietoja sava dieva mantu noliktavā.
3. Tad viņš pavēlēja savam vecākajam galminiekam Aspenasam izraudzīt no israēliešu vidus no ķēniņa nama vai no dižciltīgo ģimenēm jaunekļus,
4. Kas miesīgi bez vainas, kas glīti izskatā, ievadīti visās zināšanās, labi mācīti un ar bagātām gara dāvanām un būtu derīgi kalpot ķēniņa pilī. Tie ir mācāmi kaldēju rakstos, un tiem jāmācās arī kaldēju valoda.
5. Un ķēniņš noteica viņu uzturam ņemt ikdienas ēdienus no ķēniņa galda un dzērienus no ķēniņa vīna pagraba. Viņu izglītībai viņš noteica trīs gadus; pēc tam tiem bija stāties ķēniņa kalpībā.
6. Viņu starpā bija Jūdas cilts dēli: Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja.
7. Bet galminieku virsnieks deva tiem citus vārdus un nosauca Daniēlu par Beltsacaru, Hananju par Sadrachu, Misaēlu par Mesachu un Asarju par Abed-Nego.
8. Bet Daniēls cieši apņēmās savā sirdī neaptraipīt sevi ar ēdienu no ķēniņa galda un ar vīnu, ko ķēniņš dzēra; tādēļ viņš lūdza galminieku priekšnieku nespiest viņu aptraipīt sevi.
9. Un Dievs piešķīra Daniēlam žēlastību un pretimnākšanu no galminieku priekšnieka puses.
10. Tas sacīja Daniēlam: „Es tikai bīstos sava kunga un ķēniņa, kas ir noteicis jums barību un dzērienu. Ja ķēniņš redzētu, ka jūsu izskats nav tik labs kā citu jaunekļu jūsu vecumā, tad es pēc ķēniņa pavēles zaudētu savu galvu jūsu dēļ.“
11. Tad Daniēls atbildēja barības sargam, ko vecākais galminieks bija iecēlis kā uzraugu pār Daniēlu, Hananju, Misaēlu un Asarju:
12. „Izmēģini ar saviem kalpiem desmit dienu laikā, lai mums dod augu barību ēst un tīru ūdeni dzert!
13. Tad lai salīdzina mūsu izskatu ar to jaunekļu izskatu, kuri saņem barību no ķēniņa galda. Tad dari pats ar saviem kalpiem, kā tu atzīsti par labu!“
14. Tad viņš pieslējās to priekšlikumam un izdarīja mēģinājumu ar tiem desmit dienu laikā.
15. Un pēc tām desmit dienām tie izskatījās labāki un veselīgāki nekā tie jaunekļi, kūpi saņēma savu ēdienu no ķēniņa galda.
16. Tad barības sargs pārtrauca izsniegt tiem nolemto barību no ķēniņa galda un vīnu, kas tiem bija jādzep, un atļāva tiem augu barību.
17. Dievs piešķīra šiem četriem jaunekļiem ieskatu un saprašanu visās gudrībās un zinātnēs, bet Daniēlu apveltīja ar spēju saprast visādas parādības un sapņus.
18. Kad laiks notecēja, ko ķēniņš bija noteicis, lai tos vestu viņa priekšā, tad galminieku priekšnieks arī veda tos pie ķēniņa.
19. Un kad ķēniņš runāja ar tiem, tad izrādījās, ka no visiem jaunekļiem nebija neviena tāda kā Daniēls, Hananja, Misaēls un Asarja; tādēļ viņus arī uzņēma ķēniņa galma darbinieku skaitā.
20. Un visos gadījumos, kad ķēniņš griezās pie tiem, izrādījās, ka tie savās zināšanās, apķērībā un asprātībā desmit-reiz pārāki par visiem gudrajiem un zīlniekiem visā viņa valstī.
21. Daniēls palika tur līdz ķēniņa Ķīra pirmajam valdīšanas gadam.