Daniēls 12 LG8

1. Tanī laikā celsies Mihaēls, lielais valdnieks, kas tavu ļaužu bērnus aizstāv, un tad būs tāds bēdu laiks, kāds vēl nav bijis, kamēr ļaudis bijuši, līdz tam laikam. Un tanī laikā tavi ļaudis taps izpestīti, visi, kas atrodas grāmatā rakstīti.

2. Un daudz no tiem, kas guļ zemes pīšļos, uzmodīsies, citi uz mūžīgu dzīvošanu, bet citi uz mūžīgu kaunu un negantību.

3. Bet mācītāji spīdēs kā debess spožums, un kas daudzus veduši uz taisnību, kā zvaigznes mūžīgi mūžam.

4. Un tu, Daniēl, apslēp šos vārdus un aizzīmogo šo grāmatu līdz pēdējam laikam, tad daudzi meklēs visapkārt, un atzīšana vairosies.

5. Un es, Daniēls, skatījos, un redzi, divi citi stāvēja, viens šai upes malā un otrs otrā upes malā.

6. Un viens sacīja uz vīru, kas bija ģērbts linu drēbēs, kas upes virsū stāvēja: cik ilgi tas būs, kad brīnumiem būs gals?

7. Un es dzirdēju vīru, kas bija ģērbts linu drēbēs un stāvēja upes virsū, tas pacēla savu labo un kreiso roku pret debesīm un zvērēja pie Tā, kas dzīvo mūžīgi, ka viss tas notiks pēc viena laika, diviem laikiem un pus laika, un kad svētās tautas klīšana būs pabeigta, tad arī visas šīs lietas taps pabeigtas.

8. To es dzirdēju, bet nesapratu, un sacīju: mans kungs, kāds būs tam visam gals?

9. Un viņš sacīja: ej, Daniēl projām, jo šie vārdi ir apslēpti un aizzīmogoti līdz pastarā laikam.

10. Daudzi taps šķīstīti un balti darīti un kausēti, un bezdievīgie būs bezdievīgi, un bezdievīgie visi to neliks vērā, bet prātīgie to liks vērā.

11. Un no tā laika, kad ikdienas upuris kļūs atņemts un negantība un postīšana notiks, būs tūkstoš divi simti un deviņdesmit dienas.

12. Svētīgs ir, kas sagaida un aizsniedz tūkstoš trīs simti trīsdesmit un piecas dienas.

13. Bet tu noej līdz galam, un tu dusēsi un atkal celsies, savu daļu dabūt pastarā laikā.