Daniēls 3 NLB
1. Ķēniņš Nebūkadnecars darināja zelta tēlu – tas bija sešdesmit elkoņus augsts un sešus elkoņus plats. Viņš to uzslēja Bābeles pavalstī, Dūras līdzenumā.
2. Tad ķēniņš Nebūkadnecars lika sapulcināt satrapus, priekšstāvjus, pārvaldniekus, padomniekus, mantziņus, tiesnešus, uzraugus un visus pavalstu varasvīrus, lai nāk iesvētīt tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars.
3. Tad sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki, padomnieki, mantziņi, tiesneši, uzraugi un visi pavalstu varasvīri, lai iesvētītu ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto tēlu. Tie nostājās Nebūkadnecara uzslietā tēla priekšā.
4. Vēstītājs sauca skaļā balsī: “Jums, ļaudis, jums, tautas un valodas, tiek pavēlēts:
5. tiklīdz dzirdēsiet skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai jelkādu citu mūziku, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko uzslējis ķēniņš Nebūkadnecars;
6. bet, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, to nekavējoties lai met uguns ceplī!”
7. Līdzko izdzirdēja skanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas un citu mūziku, tā visi ļaudis, ciltis un tautas, metās zemē un slavināja ķēniņa Nebūkadnecara uzslieto zelta tēlu.
8. Un tūlīt atnāca daži kaldiešu vīri un uzēdās jūdiem,
9. viņi sacīja ķēniņam Nebūkadnecaram: “Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
10. Tu, ķēniņ, taču pavēlēji, lai ikviens, kas dzird atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, metas zemē un slavina zelta tēlu,
11. un, ja kāds nemetīsies zemē un neslavinās, tas jāmet uguns ceplī!
12. Bet ir daži jūdi, kurus tu iecēli pārvaldīt Bābeles pavalstis, – Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, kas nepilda tavas pavēles! Viņi nekalpo taviem dieviem un neslavina zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
13. Nebūkadnecars ļoti sadusmojās un pavēlēja atvest Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego. Kad šos vīrus atveda pie ķēniņa
14. Nebūkadnecara, viņš tiem sacīja: “Šadrah, Mēšah un Abēd-Nego, vai jūs tīši nekalpojat maniem dieviem un neslavināt zelta tēlu, ko es uzslēju?!
15. Nu tad esiet gatavi – tiklīdz dzirdēsiet atskanam taures, ragus, liras, cītaras, arfas, bazūnes vai ko citu, tā metieties zemē un slaviniet zelta tēlu, ko es uzslēju, bet, ja jūs nekavējoties neslavināsiet, tad tiksiet iemesti uguns ceplī. Kurš dievs gan spēs jūs paglābt no manis?!”
16. Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego atbildēja ķēniņam: “Ak, Nebūkadnecar, šajā lietā mums nav jāaizstāvas tavā priekšā,
17. jo mūsu Dievs, kam mēs kalpojam, spēj mūs paglābt no uguns cepļa un arī no tevis;
Trīs vīri degošā ceplī18. pat ja viņš to nedarītu, tev jāzina, ķēniņ, ka mēs nekalposim taviem dieviem un neslavināsim zelta tēlu, ko tu uzslēji!”
19. Tad Nebūkadnecars traki pārskaitās uz Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un viņa seja pārvērtās. Viņš pavēlēja cepli sakurt septiņreiz karstāku nekā parasti
20. un karapulka stiprākajiem vīriem sasiet Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego un iemest uguns ceplī.
21. Tie viņus sasēja – viņi bija tērpušies apmetņos, kreklos, galvautos un citās drānās – un iesvieda uguns ceplī.
22. Pēc ķēniņa bargās pavēles cepli sakūra tik karstu, ka tos vīrus, kas saņēma Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego, liesmas pašus nomaitāja,
23. bet šie trīs vīri, Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego, sasieti iekrita uguns ceplī.
24. Tad ķēniņš Nebūkadnecars izbijies pielēca kājās un sacīja saviem padomniekiem: “Vai tad mēs ugunī neiemetām trīs sasietus vīrus?!” Tie atbildēja: “Tieši tā, ķēniņ!”
25. Viņš saka: “Bet es taču tur redzu četrus vīrus, atraisītus un neskartus staigājam ugunī, un ceturtais izskatās kā dievu dēls!”
26. Nebūkadnecars piegāja pie cepļa ieejas un sauca: “Šadrah, Mēšah, Abēd-Nego, visaugstākā Dieva kalpi, nāciet ārā!” Tad Šadrahs, Mēšahs un Abēd-Nego iznāca no cepļa.
27. Ap viņiem sapulcējās satrapi, priekšstāvji, pārvaldnieki un ķēniņa padomnieki un redzēja, ka uguns tiem nav apdedzinājusi miesu, nav apsvilinājusi matus, nav skārusi drānas, un nebija jūtama pat deguma smaka.
28. Tad Nebūkadnecars sacīja: “Slavēts Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievs, kas sūtījis savu sūtni un pasargājis savus kalpus, kas viņam uzticējās, netaupīdami pat savu dzīvību un nepildīdami ķēniņa pavēli, – tie nekalpoja un neslavēja citu dievu kā vienīgi savu Dievu!
29. Tādēļ es pavēlu visiem ļaudīm, ciltīm un tautām: kurš kaut ko teiks pret Šadraha, Mēšaha un Abēd-Nego Dievu, to lai sacērt gabalos un viņa namu lai pārvērš drupās, jo nav neviena cita Dieva, kas tā spētu glābt!”
30. Un ķēniņš atkal iecēla Šadrahu, Mēšahu un Abēd-Nego pār Bābeles pavalstīm.
31. Ķēniņš Nebūkadnecars visiem ļaudīm, ciltīm un tautām, kas dzīvo visā zemē: “Lai jums miera papilnam!
32. Tās zīmes un brīnumus, ko Dievs, Visuaugstais, man rādījis, man šķiet labi jums darīt zināmus.
33. Cik diženas viņa zīmes, cik vareni viņa brīnumi! Mūžīga viņa valstība, viņa valdība uz audžu audzēm!