Logo
🔍

Daniēls 5 LG8

« Ķēniņš Belsacars tur dzīres un iet bojā.

1. Ķēniņš Belsacars taisīja lielas dzīres saviem tūkstoš virsniekiem un dzēra vīnu ar tiem tūkstošiem.

2. Kad nu Belsacars vīnu bija baudījis, tad viņš pavēlēja, atnest zelta un sudraba traukus, ko viņa tēvs Nebukadnecars bija paņēmis no Jeruzālemes Dieva nama, ka ķēniņš un viņa varenie un viņa sievas un viņa liekās sievas no tiem dzertu.

3. Tā zelta trauki tapa atnesti, kas no Jeruzālemes Dieva nama bija ņemti, un ķēniņš un viņa varenie un viņa sievas un viņa liekās sievas no tiem dzēra.

4. Tie dzēra vīnu un slavēja zelta un sudraba, vara, dzelzs, koka un akmens dievus.

5. Tai pašā acumirklī tur iznāca cilvēka rokas pirksti, tie rakstīja pretim lukturim uz ķēniņa pils balto sienu, un ķēniņš redzēja rokas pirkstus, kas rakstīja.

6. Tad ķēniņa ģīmis palika bāls un viņa domas to iztrūcināja, un viņa gurni nogura; un viņa lieli drebēja.

7. Un ķēniņš brēca stipri, lai atved vārdotājus, Kaldejus un pareģus; un ķēniņš iesāka un sacīja uz Bābeles gudriem: kas šos rakstus lasīs un tos man izstāstīs, tas taps apģērbts ar purpuru, ar zelta ķēdi ap kaklu, un viņš būs par trešo valdītāju šinī valstī.

8. Tad visi ķēniņa gudrie nāca iekšā, bet tie rakstus nevarēja lasīt, nedz ķēniņam tos izstāstīt.

9. Tad ķēniņš Belsacars ļoti iztrūcinājās, un viņa ģīmis palika bāls, un viņa varenie izbijās.

10. Kad ķēniņiene dzirdēja ķēniņa un viņa vareno vārdus, tad tā iegāja istabā, kur dzīres bija, un ķēniņiene runāja un sacīja: lai ķēniņš dzīvo mūžīgi, un lai tavas domas tevi neizbiedē, un lai tavs ģīmis nav bāls.

11. Te ir viens vīrs tavā valstī, viņā ir Svētā Dieva Gars, jo tava tēva laikā pie viņa atrasta gaisma un saprašana un gudrība, itin kāda ir dievu gudrība, un tavs tēvs Nebukadnecars to iecēla par virsnieku gudriem, vārdotājiem, Kaldejiem un pareģiem, tavs tēvs, ak ķēniņ!

12. Tādēļ ka augsts gars pie tā tapa atrasts un saprašana, izstāstīt sapņus un uzminēt mīklas un izsacīt noslēpumus, proti pie Daniēla, ko ķēniņš lika nosaukt par Beltsacaru. Aicini nu Daniēli, tas tev to izstāstīs.

13. Tad Daniēls tapa atvests ķēniņa priekšā. Un ķēniņš iesāka un sacīja uz Daniēli: vai tu esi Daniēls, viens no atvestiem Jūdiem, ko ķēniņš, mans tēvs, no Jūda ir atvedis?

14. Es par tevi esmu dzirdējis, ka Dieva Gars ir tevī, un ka gaisma un saprašana un liela gudrība pie tevis atrodas.

15. Nu manā priekšā ir atvesti gudrie un vārdotāji, šos rakstus lasīt un man darīt zināmu viņu izstāstīšanu, bet tie man tos vārdus nav varējuši izstāstīt.

16. Bet par tevi es esmu dzirdējis, ka tu mākot izstāstīt un noslēpumus izsacīt. Nu tad, ja tu šos rakstus māki lasīt un man izstāstīt, tad tu tapsi apģērbts ar purpuru un ar zelta ķēdi ap savu kaklu un būsi trešais valdītājs šinī valstī.

17. Tad Daniēls atbildēja un sacīja ķēniņa priekšā: paturi sev savas dāvanas un dod savas mantas citam; bet es tomēr tos rakstus ķēniņam lasīšu un viņam tos izstāstīšu.

18. Kungs ķēniņ! Visaugstais Dievs tavam tēvam Nebukadnecaram ir devis valstību un varu, godu un augstību.

19. Un varenības dēļ ko Viņš tam bija devis, drebēja un trīcēja visi ļaudis, visas tautas un mēles viņa priekšā. Ko gribēja, to viņš nokāva, un ko gribēja, to viņš paturēja dzīvu, un ko gribēja, to viņš paaugstināja, un ko gribēja, to viņš pazemoja.

20. Bet kad viņa sirds metās lepna, un viņa gars apcietinājās līdz pārgalvībai, tad viņš no savas valstības krēsla tapa nostumts un viņa gods tapa atņemts.

21. Un viņš no cilvēku bērniem tapa izstumts, un viņa sirds palika kā lopa sirds, un viņam bija jādzīvo pie meža ēzeļiem, un zāle jāēd kā vēršiem, un viņa miesa no debess rasas tapa slacināta, tiekams viņš atzina, ka Visaugstākais Dievs ir valdītājs pār cilvēku valstīm un ieceļ pār tām, kuru gribēdams.

22. Un tu, Belsacar, viņa dēls, neesi pazemojis savu sirdi, jebšu tu visu gan labi esi zinājis,

23. Bet esi cēlies pret debesu Kungu, un Viņa nama trauki ir atnesti tavā priekšā, un tu un tavi varenie un tavas sievas un tavas liekās sievas no tiem esat vīnu dzēruši un slavējuši sudraba un zelta, vara, dzelzs, koka un akmens dievus, kas nedz redz nedz dzird nedz saprot; bet To Dievu, kam rokā tava dvaša un pie kā stāv visi tavi ceļi, Tam tu neesi godu devis.

24. Tad rokas pirksti no Viņa ir sūtīti un šie raksti rakstīti.

25. Un šis ir raksts, kas rakstīts: Mene, Mene, Tekel Parsin.

26. Un šī ir to vārdu izstāstīšana: Mene: - Dievs tavu valstību skaitījis un dara tai galu.

27. Tekel: - tu svaru kausā esi svērts un esi atrasts par vieglu.

28. Peres: - tava valstība ir dalīta un nodota Mēdiešiem un Persiešiem.

29. Tad Belsacars pavēlēja, un tie apģērba Daniēli ar purpuru un ar zelta ķēdi ap kaklu, un izsauca par viņu, ka viņš tas trešais valdnieks valstī.

30. Bet tai pašā naktī Kaldeju ķēniņš Belsacars tapa nokauts.

31. Un Dārijs, Mēdietis, uzņēma valdību, sešdesmit un divus gadus vecs būdams.

»