Daniēls 6 LTV1965
1. Dārijs nolēma iecelt simts divdesmit apgabalu pārvaldniekus, kas būtu sadalīti pa visu valsti,
2. Bet pār tiem trīs priekšniekus, un Daniēls bija viens no tiem trim. Pār-valdniekiem bija jādod priekšniekiem pārskats un nolēse, lai ķēniņam nebūtu zaudējumu.
3. Daniēls bija pārāks par citiem priekšniekiem un par visiem pārvald-niekiem, tāpēc ka viņā mājoja spēcīgs gars; un ķēniņš bija nodomājis uzticēt viņam pārvaldi pār visu valsti.
4. Tad priekšnieki un pārvaldnieki meklēja iemeslu, lai varētu apsūdzēt Daniēlu nolaidībā valsts pārvaldes lietās, bet tie nevarēja nekā kaitīga atrast, jo viņš bija uzticams, viņa rīcībā nebija atrodama nolaidība vai noziegums.
5. Tad tie vīri sacīja: „Mēs neatradīsim iemesla apsūdzībai pret šo Daniēlu, varbūt ka tikai viņa Dieva godināšanas jautājumā.“
6. Tad šie priekšnieki un pārvaldnieki gāja kopā pie ķēniņa un sacīja: „Ķēniņš Dārijs lai dzīvo mūžīgi!
7. Visi augstākie valsts ierēdņi, priekšnieki, apgabalu pārvaldnieki un valsts padomnieki, kā ari augstākie pavēlnieki uzskata par vēlamu, ka izdodama ķēniņa pavēle, rīkojums un aizliegums, saskaņā ar kuru ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā griežas ar lūgšanu vai lūgumu pie kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi pie tevis, ak ķēniņ, ir iemetams lauvu bedrē.
8. Tad nu pasludini šādu aizliegumu, un tam lai seko īpašs rakstā ietverts ķēniņa rīkojums, kas pēc negrozāmiem mēdiešu un persiešu likumiem nekad nevar tikt atcelts!“
9. Tad ķēniņš Dārijs lika uzrakstīt attiecīgo rīkojumu ar jaunizsludināmo aizliegumu.
10. Kad Daniēls dzirdēja, ka ir izsludināts šāds rīkojums, viņš gāja savā namā, kur viņam bija augšistabā pret Jeruzālemi versti un atvērti logi un kur viņš nometās trīs reizes dienā ceļos, pielūdza un slavēja savu Dievu, kā viņš to visu laiku kārtīgi bija darījis.
11. Tad istabā ielauzās šie viņam naidīgie vīri un atrada to Dievu lūdzam un slavējam.
12. Tad tie gāja pie ķēniņa un tam jautāja: „Vai tu neizdevi pavēli, ka ikviens, kas trīsdesmit dienu laikā ko lūgtu no kāda dieva vai cilvēka un ne vienīgi tikai no tevis, ak ķēniņ, ir ieme-tams lauvu bedrē?“ —Ķēniņš atbildēja un sacīja: „Tiešām tas tā ir, un pēc mēdiešu un persiešu likumiem pavēle ir negrozāma!“
13. Tad tie sacīja ķēniņam: „Daniēls, viens no trimdā atvestajiem jūdiem, neievēro ne tevi, ak ķēniņ, ne tavu pavēli, ko tu izdevi: viņš skaita lūgšanu savam Dievam trīs reizes dienā.“
14. Kad ķēniņš to dzirdēja, viņš visai noskuma un sāka prātot, kā izglābt Daniēlu, un līdz pat saules rietam viņš visādi gudroja, kā to atsvabināt.
15. Tad tie paši vīri atkal steigšus devās pie ķēniņa un teica: „Tu zini, ak ķēniņ, mēdiešiem un persiešiem ir tāds likums, ka ķēniņa izdota pavēle nav nedz grozāma, nedz atceļama.“
16. Tad ķēniņš pavēlēja atvest Daniēlu un to iemest lauvu bedrē. Ķēniņš sacīja vēl Daniēlam: „Tavs Dievs, kam tu kalpo bez mitēšanās, tas lai izglābj tevi!“
17. Un apkalpotāji atnesa akmeni un to uzlika bedrei virsū, un ķēniņš aizzīmogoja to ar savu gredzenu un ar savu augstāko ierēdņu zīmogu, lai nekāda neparedzēta iejaukšanās par labu Daniēlam nevarētu notikt.
18. Tad ķēniņš gāja savā pilī un gavēja cauru nakti, viņš nelika arī pasaukt kādu no savām sievām, un tomēr viņš nevarēja nemaz gulēt.
19. Rītā agri, tikko svīda gaisma, ķēniņš piecēlās un gāja steigšus uz lauvu bedri.
20. Pienācis bedres tuvumā, viņs sauca noskumušā balsī pēc Daniēla un sacīja: „Daniēl, tu dzīvā Dieva kalps! —Vai tavs Dievs, kuram tu bez mitēšanās kalpo, tev: ir izglābis no lauvām?“
21. Tad Daniēls atbildēja un sacīja: „Ķēniņš lai dzīvo mūžīgi!
22. Mans Dievs sūtīja savu eņģeli un aizturēja lauvām rīkli, ka tie mani neaiztika, jo Viņš zināja, ka es esmu nevainīgs un ka arī savā rīcībā pret. ķēniņu es neesmu atļāvies sev nekā ļauna.“
23. Tad ķēniņš kļuva ļoti priecīgs un pavēlēja Daniēlu izvilkt no lauvu bedres. Izrādījās, ka viņam nebija ne mazākā ievainojuma, jo viņš bija pilnīgi uzticējies savam Dievam.
24. Tad ķēniņš pavēlēja atvest tos vīrus, kas bija apsūdzējuši Daniēlu, un tos iemeta lauvu bedrē līdz ar viņu sievām un bērniem. Un tie nebija vēl nokrituši līdz bedres dibenam, kad lauvas tos sakampa un saplosīja un tiem sadrupināja visus viņu kaulus.
25. Tad ķēniņš Dārijs rakstīja visām tautām, tautībām un valodu vienībām, kas dzīvo zemes virsū: „Lai svētības jums būtu bagātīgi!
26. Tā ir mana pavēle: Visā manā valstī ikvienam būs bīties un drebēt Daniēla Dieva priekšā, jo tas ir dzīvais Dievs, tas paliek mūžīgi, Viņa valstība ir neiznīcīga, Viņa valdīšanai nav gala.
27. Viņš izglābj un atsvabina un dara zīmes un brīnumus debesīs un virs zemes, Viņš izglāba Daniēlu no lauvu rīkles.“
28. Šis Daniēls kļuva slavens un iespaidīgs vīrs Dārija un persieša Ķīra valdīšanas laikā.