Daniēls 7 LG8

1. Belsacara, Bābeles ķēniņa, pirmā gadā Daniēls redzēja sapni un savas galvas parādīšanas uz savas gultas. Tad viņš sapni uzrakstīja, stāstīdams svarīgās lietas.

2. Daniēls iesāka un sacīja: es redzēju savā parādīšanā naktī, un raugi, četri debess vēji lauzās uz lielo jūru.

3. Un četri lieli zvēri izkāpa no jūras, ikkatrs savu izskatu.

4. Pirmais bija kā lauva, un tam bija kā ērgļu spārni. Es skatījos, tiekams viņam spārni tapa izrauti un tas no zemes tapa uzcelts un stāvēja uz kājām kā cilvēks, un tam tapa dota cilvēka sirds.

5. Un redzi, tur bija cits zvērs itin kā lācis, tas stāvēja vienā malā, un tam bija trīs lieli zobi mutē starp saviem citiem zobiem, un uz to tapa tā sacīts: celies un ēd daudz gaļas.

6. Pēc tam es redzēju, un raugi, tur bija vēl cits zvērs itin kā leopards, tam bija četri putnu spārni uz muguras, un šim zvēram bija četras galvas, un tam tapa dota vara.

7. Un pēc tam es redzēju nakts parādīšanās, un raugi, ceturtais zvērs, briesmīgs un negants un ļoti stiprs, un tam bija lieli dzelzs zobi, tas ēda un satrieca un to, kas atlika, tas samina ar kājām, un tas bija citāds nekā tie citi zvēri pirms viņa, un tam bija desmit ragi.

8. Un es ragus liku vērā, un redzi, vēl viens mazs rags cēlās starp tiem, un viņa priekšā trīs no pirmajiem ragiem tapa izlauzti, un redzi, tanī ragā bija acis kā cilvēka acis un mute, kas lielas lietas runāja.

9. Es skatījos, tiekams krēsli tapa nolikti, un laiku Vecais apsēdās, kam drēbes bija baltas kā sniegs un galvas mati kā šķīsta vilna, Viņa krēsls bija kā uguns liesmas, un Viņa skrituļi bija degošs uguns.

10. Un no Viņa priekšas iztecēja uguns upe. Tūkstošu tūkstoši Viņam kalpoja, un desmit reiz' tūkstošu tūkstoši stāvēja Viņa priekšā; tiesa tapa turēta, un grāmatas tapa atvērtas.

11. Es skatījos lielās valodas dēļ, ko rags runāja, es skatījos, kamēr zvērs tapa nonāvēts un viņa miesa nokauta un nodota, ka ugunī taptu sadedzināta.

12. Arī citiem zvēriem vara tapa atņemta, jo tiem bija laiks un sezona nolikta, cik ilgi tiem bija dzīvot.

13. Es redzēju nakts parādīšanās, un raugi, viens nāca debess padebešos kā Cilvēka Dēls, un nāca pie laiku Vecā, un tapa vests Viņa priekšā.

14. Un Viņam tapa dota valdība un godība un valstība: visiem ļaudīm, visām tautām un valodām būs Viņam kalpot; Viņa valdība ir mūžīga valdība, kas neiznīkst un Viņa valstībai nav gala.

15. Man, Daniēlim, sirds miesās nogura, un manas galvas parādīšanas mani iztrūcināja.

16. Es piegāju pie viena no tiem, kas tur stāvēja, un vaicāju no tā skaidru patiesību par visu to. Un viņš man to izteica un man izstāstīja šīs lietas:

17. Tie četri lielie zvēri ir četri ķēniņi, kas celsies virs zemes.

18. Bet Visaugstākā svētie dabūs valstību, un to turēs mūžīgi un mūžu mūžam.

19. Pēc tam es gribēju zināt skaidru patiesību par ceturto zvēru, kas bija citāds nekā visi citi, ļoti briesmīgs, kam bija dzelzs zobi un vara nagi, kas rija un satrieca un to, kas atlika, samina ar savām kājām, -

20. Un par viņa desmit ragiem uz viņa galvas, un par vienu, kas cēlās, pirms tam trīs bija izkrituši, proti par ragu, kam acis bija un mute, kas lielas lietas runāja, un kas bija lielāks, nekā citi.

21. Es redzēju šo ragu karojam pret svētiem un arī tos pārvaram,

22. Tiekams laiku Vecais nāca un Visaugstākā svētiem nesa tiesu, un nospriestais laiks nāca, kur svētiem bija iemantot valstību.

23. Viņš sacīja tā: ceturtais zvērs būs ceturtā valsts virs zemes; tā būs citāda nekā visas citas valstis, un tā aprīs visu pasauli un to samīs un satrieks.

24. Un desmit ragi nozīmē, ka no tās valsts celsies desmit ķēniņi, un cits pēc tiem celsies, un tas būs jo varens nekā iepriekšējie un pazemos trīs ķēniņus.

25. Un tas runās vārdus pret Visaugstāko un postīs Visaugstākā svētos un apņemsies pārgrozīt svētku laikus un bauslību, un tie viņam taps rokā doti vienu laiku un divus laikus un puslaiku.

26. Pēc tam tiesa taps turēta, un viņam vara atņemta, ka tas uz visiem laikiem top izdeldēts un iznīcināts.

27. Bet valstība un valdība un augstība pār visām valstīm apakš visām debesīm taps dota Visaugstākā svētiem ļaudīm; tā valstība būs mūžīga valstība, un visi varenie Viņam kalpos un Viņam paklausīs.

28. Tas bija to vārdu gals. Bet es, Daniēls, savās domās tapu iztrūcināts, un mans ģīmis nobāla, un es vārdus paturēju savā sirdī.