5. Mozus 11 LTV1965

1. „Tad nu tev būs mīlēt to Kungu, savu Dievu, un turēt Viņa norādījumus, Viņa likumus un Viņa tiesas un Viņa baušļus visu tavu mūža dienu.

2. Un jums šodien jāatzīst, ka es nerunāju ar jūsu bērniem, kas nezina un kas arī nav redzējuši tā Kunga, jūsu Dieva, vadību nedz arī pārmācību, Viņa lielo spēku, Viņa stipro roku un Viņa izstiepto elkoni,

3. Arī ne Viņa zīmes un Viņa brīnuma darbus, ko Viņš darījis Ēģiptē faraonam, Ēģiptes ķēniņam, un visai viņa zemei,

4. Un ko Viņš ir darījis Ēģiptes karaspēkam, viņu zirgiem un viņu ratiem, kā Viņš lika ūdeņiem Niedpu jūrā pāri tiem gāzties, kad tie jums dzinās pakaļ, un kā tas Kungs tos ir iznicinājis līdz šai dienai;

5. Arī ko Viņš ir jums pašiem darījis tuksnesī, iekāms jūs nonācāt šai vietā;

6. Un ko Viņš ir darījis Dātanam un Abirāmam, Ēliāba, Rūbena dēla, dēliem, kad toreiz zeme atdarīja savu muti un tos aprija līdz ar viņu namiem un teltīm un ikvienu dzīvu bumi, kas tiem sekoja, visa Israēla vidū,

7. Ar jums es runāju, kuru acis tiešām ir redzējušas visus tā Kunga lielos darbus, ko Viņš ir darījis.

8. Un tad nu tādēļ turiet visus baušļus, ko es jums šodien pavēlu, lai jūs kļūstat stipri un nākat un iemantojat to zemi, uz kufu iedami, jūs esat pāri cēlušies, lai to iegūtu,

9. Un lai jūs ilgi dzīvotu tai zemē, ko tas Kungs jūsu tēviem ar zvērestu ir apsolījis dot jums un jūsu pēcnācējiem, —zemi, kur piens un medus tek.

10. Jo šī zeme, uz kurieni tu eji, lai to iemantotu, tā nav tāda, kāda ir Ēģiptes zeme, no kurienes jūs esat iznākuši, ko tu apsēji ar savu sēklu un tad to aplaistīji ar kājām kā sakņu dārzu;

11. Bet tā zeme, uz kura tu dodies pāri, lai to iegūtu īpašumā, tā ir zeme ar kalniem un ar ielejām, kas tiek slacīta ar debess lietus ūdeni,

12. Zeme, par ko tas Kungs, tavs Dievs, rūpējas, uz kuru tā Kunga, tava Dieva, acis bez mitēšanās skatās no gada iesākuma līdz gada beigām.

13. Ja nu jūs apzinīgi klausīsit maniem baušļiem, kam klausīt es jums šodien uzlieku par pienākumu, un jūs mīlēsit to Kungu, savu Dievu, un kalposit Viņām ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli,

14. Tad Viņš jūsu zemei dos lietu īstā laikā, ir agro lietu, ir vēlo lietu, ka tu spētu ievākt savu labību, savu svaigā vīna sulu un savu eļļu;

15. Un Viņš dos taviem lopiem barību tavos laukos, tā ka tu ēdīsi un būsi paēdis.

16. Sargaities, ka jūsu sirdsprāts neļaujas pievilties un ka jūs nenovēršaties un nekalpojat citiem dieviem, viņu priekšā mezdamies uz vaiga pie zemes!

17. Tad tā Kunga dusmas pret jums iedegtos, un Viņš aizvērtu debesis, ka nebūtu lietus un zeme neizdotu savu ražu, un ka jūs ātri iznīktu no šīs auglīgās zemes, ko tas Kungs jums dod.

18. Un visus šos vārdus ņemiet pie sirds, un ierakstiet savās dvēselēs, un sieniet tos par zīmi uz savām rokām; tie lai jums ir par piemiņas zīmēm starp jūsu acīm,

19. Un māciet tos saviem bērniem, ari tad tos pārrunādami savā starpā, kad jūs esat atsēdušies savos namos, kad jūs ejat savā ceļā, kad jūs guļaties un ceļaties;

20. Un raksti tos uz savu namu durvju stenderēm un pār saviem vārtiem,

21. Lai jūsu mūža dienas un jūsu bērnu mūža dienas tiktu paildzinātas tai zemē, ko tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis piešķirt jūsu tēviem tik ilgi, kamēr debesis vēl stāv pāri zemei.

22. Jo, ja jūs apzinīgi glabāsit visus šos baušļus, ko es jums pavēlu turēt, mīlēdami to Kungu, savu Dievu, un staigādami visur Viņa ceļos, Viņam cieši pieķeroties,

23. Tad tas Kungs jau laikus izdzīs visas šīs tautas un liks tām izzust jūsu priekšā, un jūs izspiedīsit no viņu vietām gan lielākas, gan stiprākas tautas, nekā jus esat.

24. Visas vietas, kur jūsu kāju pēdas tiks liktas, tās jums piederēs, sākot no tuksneša līdz Libanonam, no lielās upes Eifratas straumes līdz jūrai rietumos lai sniedzas jūsu robežas.

25. Neviens nevarēs pastāvēt jūsu priekšā; tas Kungs, jūsu Dievs, iedvesīs bailes un izbīšanos no jums visā zemes virsū, kur vien jūs savu soli spersit, kā Viņš jums to ir sacījis.

26. Redzi, es šodien jūsu priekšā riblieku izvēlei svētību un lāstu, —

27. Svētību, ja jūs klausīsit tā Kunga, sava Dieva, baušļiem, ko es jums šodien pavēlu,

28. Lāstu turpretī, ja jūs neklausīsit tā Kunga, sava Dieva, baušļiem un nogriezīsities no tā ceļa, pa kuru iet es jums šodien pavēlu, un ja jūs sekosit citiem dieviem, kurus jūs nepazīstat.

29. Un kad tas Kungs, tavs Dievs, būs tevi ievedis tanī zemē, uz kuru tu tagad eji, lai to iemantotu, tad tev būs svētību pasludināt Garicima kalnā, bet lāstu—Ēbala kalnā.

30. Vai tie nav viņpus Jardānas uz rietumiem no ceļa pret saules rietu, kānaāniešu zemē, kas dzīvo līdzenumā pretī Gilgalai, līdzās Mores ozoliem?

31. Jo jūs taču taisāties celties pāri Jardānai, lai iegūtu zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, jums dod. Kad nu jūs to iegūsit savā īpašumā un tur dzīvosit,

32. Tad turiet visus šos likumus un tiesas noteikumus, ko es jums šodien lieku priekšā.“