5. Mozus 12 NLB
1. Šie ir likumi un tiesas, kas jums jāpilda zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums iemantot, – visas dienas, ko jūs dzīvojat tajā zemē.
2. Postīt nopostiet visas vietas, kur tās tautas, ko jūs padzināt, kalpojušas saviem dieviem – kalnos, augstienēs un zem katra zaļoksna koka!
3. Nojauciet visus viņu altārus, sadragājiet visus viņu elku stabus, sadedziniet ugunī viņu ašēras, nocērtiet viņu dievu tēlus un izdeldējiet to vārdus no turienes!
4. Tādas lietas nedariet Kungam, savam Dievam,
5. bet gan meklējiet un ejiet uz to vietu, ko Kungs, jūsu Dievs, no jūsu ciltīm izvēlējies, lai liktu tur savu vārdu.
6. Tur pienesiet savus sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas un cilājamos upurus, solījuma upurus, labprātīgos upurus un liellopu un sīklopu pirmdzimtos.
7. Ēdiet tur Kunga, sava Dieva, priekšā, un priecājieties kopā ar saviem namiem par visu, ko jūsu rokas veikušas, ko Kungs, jūsu Dievs, ir svētījis.
8. Nedariet neko no tā, ko mēs darām šeit un šodien – te ikviens dara, kas pašam šķiet pareizi,
9. jo līdz šim jūs vēl neesat nonākuši miera vietā, mantojumā, ko Kungs, jūsu Dievs, jums dod.
10. Pārcelieties pār Jardānu un dzīvojiet zemē, ko Kungs, jūsu Dievs, dod jums mantojumā, atbrīvodams jūs no visiem ienaidniekiem, kas ir visapkārt, lai jūs varētu dzīvot drošībā.
11. Tajā vietā, ko Kungs, jūsu Dievs, izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam, pienesiet visu, ko es jums pavēlu, – sadedzināmos upurus, kaujamos upurus, desmitās tiesas, cilājamos upurus un vislabākos no saviem solījuma upuriem, ko jūs pienesat Kungam.
12. Priecājieties Kunga, sava Dieva, priekšā – jūs un jūsu dēli, meitas, vergi un verdzenes, un levīti, kas mīt jūsu pilsētās un kam nav savas daļas un mantojuma kā jums.
13. Piesargieties, ka neupurējat savus sadedzināmos upurus ik vietā, ko redzat!
14. Tikai tajā vietā, ko Kungs pats izvēlēsies vienā no jūsu ciltīm, – tur upurējiet savus sadedzināmos upurus un dariet visu, ko es jums pavēlu.
15. Kad vien tev kārojas, kauj un ēd gaļu kā Kunga, tava Dieva, svētību, ko viņš tev devis it visur, kur tu mīti. Nešķīstais lai to ēd kopā ar šķīsto – gan stirnu, gan briedi.
16. Taču asinis neēd, tās izlej zemē kā ūdeni!
17. Desmito tiesu no savas labības, jaunvīna, eļļas, no savu liellopu un sīklopu pirmdzimtajiem, no saviem solījuma upuriem, ko esi solījis, un no saviem labprātīgajiem upuriem un cilājamiem upuriem neēd tur, kur tu mīti, bet
18. ēd to Kunga, sava Dieva, priekšā tajā vietā, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlēsies, – tu un tavs dēls, meita, vergs, verdzene un levīts, kas mīt pie tevis, un Kunga, sava Dieva, priekšā priecājies par visu, ko tavas rokas paveikušas!
19. Sargies, ka neaizmirsti levītus – nekad, kamēr tu dzīvo savā zemē!
20. Kad Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā viņš solījis, un tu teiksi: nu ēdīšu gaļu! – jo tev kārosies gaļas, tad ēd gaļu ik reizi, kad tev kārojas!
21. Ja no tevis būs tālu tā vieta, ko Kungs, tavs Dievs, izvēlējies, lai liktu tur mājot savam vārdam, tad kauj savus liellopus un sīklopus, ko Kungs tev devis, kā es tev pavēlēju, un ēd tur, kur tu mīti, vienmēr, kad tev kārojas,
22. taču ēd to, kā ēd stirnu vai briedi, – nešķīstais lai ēd kopā ar šķīsto!
23. Pielūko, neēd asinis, jo asinis ir dzīvība, neapēd dzīvību kopā ar gaļu!
24. Neēd tās, izlej zemē kā ūdeni!
25. Neēd tās, lai būtu labi tev un taviem dēliem pēc tevis – jo tad tu būsi darījis to, kas Kungam šķiet taisns!
26. Vienīgi savus svētumus, kas tev būs, un savus solījuma upurus ņem un ej uz to vietu, ko Kungs būs izvēlējies.
27. Un upurē savus sadedzināmos upurus – asinis un gaļu – Kunga, sava Dieva, altārī, un tavu upuru asinis lai tiek izlietas pār Kunga, tava Dieva, altāri, bet gaļu tu apēd!
28. Ievēro un klausi visiem šiem vārdiem, ko es tev pavēlu, lai vienmēr būtu labi gan tev, gan taviem pēcnācējiem pēc tevis; tā būs, ja tu darīsi to, kas Kungam, tavam Dievam, šķiet labs un taisns.
29. Kad Kungs, tavs Dievs, iznīdēs tās tautas, kurp tu ej, un padzīs tās tavā priekšā un tu būsi padzinis tos un iemantojis viņu zemi,
30. tad sargies, ka nekrīti lamatās, sekodams tiem pēc tam, kad tie tavā priekšā būs iznīcināti, – nesāc sekot viņu dieviem, sacīdams: kā šīs tautas kalpoja saviem dieviem, tā darīšu arī es!
31. Nenodari Kungam, savam Dievam, to, kas Kungam riebj, kā viņi ir darījuši saviem dieviem, ko Kungs nīst, – pat savus dēlus un meitas tie dedzinājuši ugunī saviem dieviem!