5. Mozus 14 NLB
1. Jūs esat Kunga, sava Dieva, dēli! Negrieziet savu miesu un neskujiet uzacis mirušo dēļ,
2. jo jūs esat svēta tauta Kungam, savam Dievam, jūs Kungs ir izvēlējies sev par īpašuma tautu no visām tautām uz zemes!
3. Neēd nekādu preteklību!
4. Šie ir lopi, ko tu drīksti ēst: vērsis, avs, kaza,
5. briedis, stirna, staltbriedis, klinšu āzis, antilope, meža vērsis, meža āzis.
6. Jūs drīkstat ēst visus lopus, kam šķelti nagi, pavisam uz pusēm pāršķelti, un kas atgremo.
7. Taču šos jūs neēdiet no tiem, kas atgremo vai kam uz pusēm šķeltin šķelti nagi, – kamieli, klinšu āpsi un zaķi, jo atgremot tie gan atgremo, bet nagi tiem nav šķelti, tie jums ir nešķīsti,
8. un cūku, jo tai gan ir šķelti nagi, bet tā neatgremo, – tā jums ir nešķīsta. Viņu gaļu jūs neēdiet un maitas neskariet!
9. Šos jūs varat ēst no visa, kas ūdenī, – visus, kam ir spuras un zvīņas, tos ēdiet.
10. Bet visus, kam nav spuru un zvīņu, tos neēdiet – tie jums ir nešķīsti!
11. Ēdiet visus šķīstos putnus.
12. Bet šos neēdiet – ērgli, jūras ērgli un melno ērgli,
13. un liju, un vanagu, un klijānu – visus to veidus,
14. un kraukļus – visus to veidus,
15. un strausu, un bezdelīgu, un kaiju, un piekūnu – visus to veidus,
16. un ūpi, un ibisu, un dumpi,
17. un pelikānu, un maitu liju, un nirpelikānu,
18. un stārķi, un dzērvi – visus to veidus, un pupuķi un sikspārni.
19. Visi spārnotie rāpuļi jums ir nešķīsti, tos neēdiet!
20. Visus šķīstos putnus ēdiet!
Noteikumi par desmito tiesu21. Neēdiet maitu – jūs varat to dot svešiniekam, kas mīt pie jums, lai viņš to ēd, vai pārdodiet svešzemniekam, jo jūs esat svēta tauta Kungam, savam Dievam! Nevāri kazlēnu viņa mātes pienā!
22. Dod desmito tiesu no visas ražas, ko lauks nes gadu no gada.
23. Un ēd to Kunga priekšā tajā vietā, ko viņš izvēlēsies, lai liktu tur mājot savam vārdam, – vienu desmito daļu no tavas maizes, jaunvīna, eļļas, no liellopiem un no sīklopiem, lai tu vienmēr mācītos bīties Kunga, sava Dieva.
24. Ja ceļš ir par tālu un tu to nevari aiznest – ja pārāk tālu no tevis ir vieta, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs, lai liktu tur mājot savam vārdam, kad Kungs, tavs Dievs, tevi svētīs –,
25. tad dod to sudrabā. Ņem sudrabu un ej uz to vietu, ko izvēlēsies Kungs, tavs Dievs!
26. Izdod sudrabu par jebko, ko tava dvēsele kāros, – par liellopiem un sīklopiem, par vīnu un stipru dzērienu – un ēd tur Kunga, sava Dieva, priekšā visu, ko tava dvēsele prasa, un priecājies kopā ar savu namu!
27. Neaizmirsti levītu, kas pie tevis, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev!
28. Ik pēc trim gadiem dod desmito tiesu no visas savas ražas, kas tev tajā gadā bijusi, un noglabā tur, kur tu mīti.
29. Tad lai nāk levīts, jo viņam nav savas daļas un mantojuma kā tev, un svešinieks, un bārenis, un atraitne, kas mīt pie tevis, – lai tie ēd līdz sātam, ka Kungs, tavs Dievs, svētītu visu, ko tu esi veicis, un visus tavus darbus.