5. Mozus 18 LTV1965
1. „Lai priestepu Ievītu kārtai, visai Levija ciltij, nebūtu dzimtīpašuma tiesas nedz īpašumu mantošanas tiesību kopā ar Israēlu; lai viņi ēd no tā Kunga uguns upuriem, un lai viņi pārtiek no tam Kungam piekritīgām nodevām.
2. Un lai tiem nav dzimtīpašuma savu brāļu starpā, tas Kungs ir viņu īpašums, kā Viņš to tiem ir sacījis.
3. Un šī lai nu ir priesteriem pienācīgā daļa no tautas, no tiem, kas pienes upurēt kaujamos upurus: vai nu tas būtu vērsis, vai avs, priesterim ir jādod labais plecis, abi žokļa gabali un kuņģis.
4. Un tāpat tev ir viņam jānodod savas labības pirmā raža, sava vīna sulas pirmie krājumi un savu olīvu koku pirmie augļi, tāpat arī pirmais tavu sīklopu cirpums.
5. Jo viņu tas Kungs, tavs Dievs, ir izredzējis no visām tavām ciltīm, lai viņš un viņa dēli arvienu būtu tā Kunga rīcībā un godam kalpotu tā Kunga vārdam visas savas mūža dienas.
6. Un ja kāds Ievīts nāk no kādiem taviem vārtiem visā Israēla zemē, kur viņš mīt kā svešinieks, un dodas, kurp viņa dvēselei labi patīk, uz vietu, ko tas Kungs izredzēs,
7. Tad viņš drīkst tur tā Kunga, sava Dieva, vārdā tāpat savu pienākumu pildīt kā visi viņa brāļi Ievīti, kas jau tur kalpo tam Kungam.
8. Tad viņiem ir arī tiesība uz līdzīgu daļu no ienākumiem savai iztikai piedevām pie tā, kas tiem pienākas no viņu tēvu pārdotā īpašuma.
9. Kad tu nonāksi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad nemācies darīt tās negantās lietas, ko šīs tautas dara.
10. Lai tavējo starpā neatrastos neviens pats, kas savu dēlu vai savu meitu liktu sadedzināt ugunī, nedz arī, kas zīlē nākotni, nedz laika zīmju taujātājs, nedz čūsku apvārdotājs, nedz burvis,
11. Nedz vārdotājs, nedz garu izsaucējs, nedz pareģis, nedz mirušo izaicinātājs,
12. Jo visi, kas dara šīs lietas, piekopj negantību tā Kunga acīs, un šīs negantības dēļ tas Kungs, tavs Dievs, tos dzen ārā, tev ienākot.
13. Tev ir jābūt bezvainīgam tā Kunga, sava Dieva, priekšā!
14. Šīs tautas, ko tu izdzīsi, uzklausa ir laika zīmju jautātāju ir nākotnes zīlnieku; tev tas Kungs, tavs Dievs, to nav atļāvis.
15. Pravieti, kāds es esmu, tas Kungs, tavs Dievs, tev cels no tava vidus, no taviem brāļiem, klausiet viņu!
16. Gluži tā, kā tu to esi lūdzis no tā Kunga, sava Dieva, Horeba kalnā dienā, kad bija sasaukta sapulce, sacīdams: „Es negribu vairs dzirdēt tā Kunga, sava Dieva, balsi, un es negribu vairs redzēt šo lielo uguni, ka nemirstu!“
17. Tad tas Kungs man sacīja: „Viņi ir pareizi runājuši, ko tie ir sacījuši!
18. Es viņiem celšu pravieti, kāds tu esi, no viņu brāļu vidus, un Es likšu savus vārdus viņa mutē, un viņš runās uz tiem visu, ko Es tam pavēlēšu.
19. Un ja kāds neklausīs maniem vārdiem, ko viņš runās manā vārdā, no tā Es to prasīšu.
20. Bet ja kāds pravietis kaut ko iedrošināsies runāt manā vārdā, teikt, ko Es neesmu pavēlējis tam runāt, vai ja tas runās kādu citu dievu vārdā, tad tādam pravietim ir jāmirst!“
21. Ja tu tad savā nodabā domātu: „Kā lai mēs pazīstam vārdu, ko tas Kungs nav runājis?“
22. Tad zini: Ja pravietis runās tā Kunga vārdā, bet pravietojums nepie-pildās un nekļūs īstenība, tad tas ir vārds, ko tas Kungs nav runājis; pravietis to ir teicis savā pārgalvībā, tāpēc nebīstieties no viņa!“