5. Mozus 19 LTV1965
1. „Kad tas Kungs, tavs Dievs, iznīcinās tautas, kuru zemi tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, un tu to būsi iemantojis, un tu būsi apmeties uz dzīvi viņu pilsētās un viņu namos,
2. Tad nodali savā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, par sevi un izcel no pārējo vidus trīs pilsētas.
3. Uzturi ceļus uz turieni labā kārtībā un sadali trijās daļās savas zemes robežas, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev ļaus iegūt īpašumā. Tam tā jābūt tādēļ, lai turp varētu bēgt ikviens, kas ir kādu nogalinājis.
4. Un lai ar ikvienu, kas kādu ir nokāvis un uz turieni bēgs, lai paliktu dzīvs, notiek tā: ja tas savu tuvāku ir netīši nositis un nav bijis ar savu tuvāku ienaidā ne vakar, nedz aizvakar,
5. Piemērām, ja kāds ietu ar savu kaimiņu mežā kokus cirst, un viņš atvēztu savu roku ar cirvi, lai cirstu koku, bet dzelzs cirvis nomuktu no kāta un skartu kaimiņu tā, ka tas mirtu, tad tāds cilvēks lai bēg uz vienu no šīm trim pilsētām, ka viņš paliek dzīvs,
6. Lai asins atriebējs, kad viņa sirds ir iekaisusi, nedzenas pakaļ tādam cilvēkam un to nepanāk. Kaut arī ceļš ir garš, tad tomēr būtu iespējams, ka tas viņam atņem dzīvību, lai gan viņš nemaz nav nāvi pelnījis, jo tas nav bijis ienaidā ar cietušo ne vakar un ne aizvakar.
7. Tāpēc es tev pavēlu, sacīdams: Tev ir jānodala par sevi trīs pilsētas!
8. Un kad tas Kungs, tavs Dievs, paplašinās tavas robežas, kā Viņš taviem tēviem to ar zvērestu ir apsolījis, un tev dos visu to zemi, ko Viņš solījis dot taviem tēviem,
9. Cik tālu tu visu šo bauslību turēsi un visu to pildīsi, ko es tev šodien pavēlu, ka tu to Kungu, savu Dievu, mīli un staigā visas savas mūža dienas Viņa ceļos, tad tu varēsi sev pielikt klāt vēl trīs pilsētas pie šīm trim pilsētām,
10. Lai nenoziedzīgas asinis netiktu izlietas tavā zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu, un lai asins vaina nepaliek uz tevis. —
11. Bet ja kāds vīrs ienīst savu tuvāku, glūn uz viņu un pret to ceļas un viņu sit, ka tas mirst, un tad bēg uz vienu no šīm pilsētām,
12. Tad viņa pilsētas vecajiem, kur viņš pieder, ir pēc viņa jāsūta, un viņš no turienes ir jāpaņem atpakaļ un jānodod asins atriebēja rokās, lai mirst.
13. Lai tava acs viņu nežēlo, bet tev ir jāizdeldē nevainīgi izlietās asinis no Israēla, lai tev labi klātos.
14. Tev nebūs pārcelt ežas sava kaimiņa tīrumā, kuyas viņa senči būs novilkuši kā robežas tavam īpašumam, kādu tu to mantosi tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu.
15. Viens vienīgs liecinieks vien nevar uzstāties pret kādu cilvēku, kas apvainots kādā noziegumā vai pārkāpumā, ko tas būtu izdarījis kā grēku darbu; bet uz divu vai triju liecinieku izteicienu pamata lai lieta tiek pacelta.
16. Bet ja kāds ļaunprātīgs un blēdīgs liecinieks pret kādu celtos, lai nepatiesi apliecinātu nenotikušu pārkāpumu,
17. Tad lai nostājas abi tūri, kuyu starpā ir nesaskaņas, tā Kunga priekšā, priestepu un soģu priekšā, kas būs tanī laikā amatā.
18. Un soģi lai lietu pamatīgi izmeklē, un ja tad izrādās, ka liecinieks ir viltus liecinieks un ka viņš ir devis nepatiesu liecību pret savu brāli,
19. Tad jums būs viņam tā darīt, kā viņš bija nodomājis darīt, gribēdams kaitēt savam tuviniekam; tā tev būs iznīdēt ļaunumu no sava vidus.
20. Bet pārējie lai dzird un bīstas un lai vairs nedara tik ļaunu darbu kā šo tavā vidū.
21. Tad nu lai tavas acis nelūkojas žēlodamas: dzīvību pret dzīvību, aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju!“