5. Mozus 21 LTV1965

1. „Kad atrod kādu nosistu tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, lai tu to iemantotu, un tas saļimis tīrumā, bet neviens nezina, kas viņu ir nositis,

2. Tad taviem vecajiem un taviem soģiem ir jāiziet laukā un ir jāizmērī attālums līdz tām ļaužu mītnēm, kas ir nokautā apkaimē.

3. Kura mītne ir nokautam vistuvākā, tās vietas vecaji lai ņem no liellopiem teli, ar ko vēl nav strādāts un kas nav vēl nekādu jūgu vilkusi,

4. Tad šis vietas vecajiem ir jānoved tele lejā pie tekoša strauta, kurā netiek nekas darīts un kura krastā netiek sēts, un tur tad šajā strauta līcī lai tie lauž telei skaustu tā, ka asinis ieplūst strautā.

5. Tad ir jāpieiet priesteriem, Levija cilts dēliem, jo tas Kungs, tavs Dievs, viņus ir izredzējis, lai tie Viņam kalpotu un svētītu tā Kunga vārdā un lai pēc viņu norādījumiem izšķiŗ ikvienu tiesas lietu un izlīdzina ikvienu vainu.

6. Un visiem šīs vietas vecajiem, kas nokautam vistuvāki dzīvo, ir jāmazgā savas rokas pār to teli, kufai ir lauzts skausts pāri strautam,

7. Un viņi lai saka pacilātā balsī: „Mūsu rokas nav izlējušas šīs asinis, un mūsu acis neko no tā nav redzējušas!

8. Piedodi, ak Kungs, savai Israēla tautai, ko Tu esi atpestījis, un nepielīdzini nevainīgi izlietās asinis savai Israēla tautai, kas viņas vidū izlietas!“ Tad viņi būs salīdzināti par šo asins darbu.

9. Tā tu liksi izgaist no sava vidus nevainīgi izlietām asinīm, ja tu to darīsi, kas ir taisnīgi tā Kunga acīs.

10. Kad tu iesi karā pret saviem ienaidniekiem un tas Kungs, Tavs Dievs, viņus nodos tavā rokā, ka tu tos saņemsi gūstā,

11. Un tu ieraudzīsi gūstekņu vidū skaista izskata sievieti, un viņa tev patiks, un tu viņu gribētu ņemt sev par sievu,

12. Tad tev viņa jānoved savā namā, un lai viņa apcērp kailu savu galvu un lai apgriež savus nagus,

13. Un viņa lai novelk savas gūsteknes drēbes no sava auguma un lai sēž tavā namā un apraud savu tēvu un savu māti vienu mēnesi, un pēc tam eji pie viņas un esi viņai par vīru, un viņa lai ir tava sieva.

14. Bet ja notiktu, ka viņa tev nepatīk, tad atlaid viņu, un lai viņa iet pēc pašas vēlēšanās; bet par naudu pārdot tu gan viņu nepārdod nedz pakļauj viņu verdzībā, jo tu tomēr esi dzīvojis ar viņu laulībā.

15. Ja kādam vīram ir divas sievas, viena iemīlēta, bet otra nemīlēta, un ja mīlētā un nemīlētā viņam dzemdētu dēlus, bet pirmdzimtais dēls būtu nemīlētajai,

16. Un ja tad vienā dienā viņam būtu saviem dēliem jādala mantojums, tad viņš nevar padarīt par pirmdzimušo mīlētās dēlu nemīlētās dēla vietā, kas ir īstais pirmdzimušais,

17. Bet viņam ir jāatzīst nemīlētās dēls par pirmdzimto un viņam ir jādod tam divkārtīga tiesa no visas viņam piederīgās mantas, jo tas ir tiešām viņa spēka pirmais, tam pieder pirmdzimušā tiesības.

18. Ja kādam vīram ir spītīgs un nepaklausīgs dēls, kas neklausa ne sava tēva ne savas mātes balsij, un tie viņu ir pārmācījuši, un viņš tomēr tiem neklausa,

19. Tad viņa tēvam un viņa mātei to būs sagrābt un novest pie savas pilsētas vecajiem un tieši pie savas pilsētas vārtiem,

20. Un tie lai saka savas pilsētas vecajiem: „Šis ir mūsu spītīgais un nepa-klausīgais dēls; viņš neklausa mūsu balsij, viņš ir rijējs un dzērājs!“

21. Tad visiem viņa pilsētas iemītniekiem tas ir jānomētā ar akmeņiem, ka viņš mirst. Tā tev jāiznīdē ļaunums no sava vidus, ka viss Israēls to dzird un bīstas.

22. Un ja kāds vīrs ir apgrēkojies, ka viņš ir pelnījis nāvi, un ja to nonāvē un pēc tam pakar pie koka,

23. Tad lai viņa miesas nepaliek pa nakti pie koka, bet aproc tās tanī pašā dienā, jo uz pakārtā ir Dieva lāsts, un tu nedrīksti šo zemi padarīt nešķīstu, kuļu tas Kungs, tavs Dievs, tev dos par īpašumu.“