5. Mozus 22 LG8
1. Sava brāļa vērsi vai avi tev nebūs redzēt maldamies un no viņa atrauties; tev tos būs atpakaļ vest savam brālim.
2. Un ja tavs brālis tev nav tuvu, un tu to nepazīsti, tad tev tos būs pārdzīt savās mājās, lai tie paliek pie tevis, kamēr tavs brālis tos meklē; tad tev tos būs viņam atdot.
3. Tāpat tev arī būs darīt pie viņa ēzeļa, un tā tev būs darīt pie viņa drēbēm, un tā tev būs darīt pie visa pazuduša, kas tavam brālim zūd un ko tu atrodi, - tu no tā nevari atrauties.
4. Tev sava brāļa ēzeli vai viņa vērsi nebūs redzēt uz ceļa pakritušus un no tiem atrauties; palīdzi viņam tos uzcelt.
5. Vīra drēbes sievai nebūs valkāt, un vīram nebūs apvilkt sievas drēbes; jo visi, kas to dara, Tam Kungam, savam Dievam, ir negantība.
6. Kad tu putna ligzdu uzej ceļā, kādā kokā vai zemē, ar bērniem vai ar olām, un mātīte sēž uz bērniem vai uz olām,
7. Tad tev nebūs ņemt to mātīti līdz ar bērniem; mātīti palaid un bērnus ņem sev, lai tev labi klājās un tu ilgi dzīvo.
8. Kad tu uzcērt jaunu namu, tad taisi margas uz sava jumta, ka tu nekrauj kādu asins vainu uz savu namu, ja kāds no tā nokristu.
9. Tev savu vīna dārzu nebūs apsēt ar mistru, ka nekrīt svētumam viss tavas sējas ienākums un vīna dārza augļi.
10. Tev nebūs art ar vērsi un ēzeli kopā.
11. Tev nebūs valkāt dažādu audumu drēbes, vilnainu un linu kopā.
12. Tev būs sev taisīt pušķus pie sava apsega četriem stūriem, ar ko tu apsedzies.
13. Kad vīrs ņem sievu un pie tās ieiet un tad to ienīst,
14. Un tai ceļ neslavu un no tās izpauž ļaunu valodu, sacīdams: šo sievu es esmu ņēmis un pie tās iegājis, bet to neesmu atradis šķīstu meitu, -
15. Tad šīs meitas tēvam un mātei to būs ņemt, un zīmi, ka tā bijusi šķīsta meita, rādīt pilsētas vecajiem vārtos:
16. Un meitas tēvam būs sacīt uz vecajiem: es šim vīram savu meitu esmu devis par sievu, bet viņš to ir ienīdējis.
17. Un redzi, viņš tai cēlis neslavu sacīdams: es tavu meitu neesmu atradis šķīstu; še nu zīme, ka mana meita bijusi šķīsta, un tiem būs izklāt drēbes pilsētas vecaju priekšā.
18. Tad pilsētas vecajiem to vīru būs ņemt un pārmācīt.
19. Un tie lai viņam nospriež simts sudraba sēķeļus un to naudu lai dod tās meitas tēvam, tāpēc ka tas šķīstai Israēla meitai cēlis kauna valodu, un viņa lai tam paliek par sievu; tas to nevar atlaist visu savu mūžu.
20. Bet ja valoda ir patiesa, ka tā nav atrasta šķīsta meita,
21. Tad tiem meitu būs izvest pie viņas tēva nama durvīm, un viņas pilsētas ļaudis lai viņu akmeņiem nomētā, ka mirst, tāpēc ka viņa kauna lietu ir darījusi Israēlā, maucību dzīdama sava tēva namā. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus.
22. Ja kāds vīrs top atrasts, kas guļ pie cita vīra sievas, tad abiem būs mirt, vīram, kas pie sievas gulējis, un sievai. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no Israēla.
23. Kad kāda meita ir saderēta kādam vīram, un cits vīrs to sastaps pilsētā un pie tās gulēs,
24. Tad jums būs abus izvest aiz pilsētas vārtiem un tos akmeņiem nomētāt, ka mirst, meitu tādēļ, ka tā nav brēkusi pilsētā, un vīru tādēļ, ka tas piesmējis sava tuvākā sievu. Tā tev būs izdeldēt ļaunumu no sava vidus.
25. Bet ja kāds sastop saderētu meitu laukā un to pārvar un pie tās guļ, tad lai vīrs, kas pie tās gulējis, viens pats mirst.
26. Bet meitai tev neko nebūs darīt; meitai nav nekādas nāves vainas; jo itin kā kad vīrs celtos pret savu tuvāko un viņu nokautu, - tāda pat ir šī lieta.
27. Jo viņš to laukā ir sastapis, tā saderētā meita brēca, bet tur nebija glābēja.
28. Kad kāds sastop jaunu meitu, kas nav saderēta, un to sagrābj un pie tās guļ, un tie top atrasti,
29. Tad tas, kas pie viņas gulējis, lai dod meitas tēvam piecdesmit sudraba sēķeļus, un tā lai viņam ir par sievu, tāpēc ka viņš to piesmējis; tas viņu savu mūžu nevar atlaist.
30. Nevienam nebūs ņemt sava tēva sievu, nedz atsegt sava tēva apsegu.