5. Mozus 26 LG8

1. Un kad tu nāksi zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos iemantot, un tu to dabūsi un tur dzīvosi,

2. Tad tev būs ņemt no visiem zemes augļu pirmajiem, ko tu ievāksi no savas zemes, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, un tev tos būs likt kurvī un iet uz vietu, ko Tas Kungs, tavs Dievs izredzēs, ka Viņa vārds tur mājo.

3. Un tev būs iet pie priestera, kas tai laikā būs, un uz viņu sacīt: es šodien apliecināju Tā Kunga, tava Dieva priekšā, ka es esmu ienācis zemē, ko Tas Kungs mūsu tēviem ir zvērējis, mums dot.

4. Tad priesterim no tavas rokas būs ņemt to kurvi un to likt Tā Kunga, tava Dieva, altāra priekšā.

5. Un tev Tā Kunga, sava Dieva, priekšā būs atbildēt un sacīt: mans tēvs bija izģindis Sīrietis un nogāja uz Ēģiptes zemi un piemita tur ar mazu ļaužu pulciņu, un tur palika par lielu, stipru un varenu tautu.

6. Bet ēģiptieši mums darīja ļaunu un mūs spieda un mums uzlika grūtu kalpošanu.

7. Tad mēs brēcām uz To Kungu, savu tēvu Dievu, un Tas Kungs paklausīja mūsu balsi un ieraudzīja mūsu bēdas un mūsu grūtumu un mūsu spaidus.

8. Un Tas Kungs mūs izveda no Ēģiptes zemes caur stipru roku un izstieptu elkoni un caur lielu iztrūcināšanu un caur zīmēm un brīnumiem.

9. Un Viņš mūs ir vedis uz šo vietu, un mums devis šo zemi, zemi, kur piens un medus tek.

10. Un nu redzi, es esmu atnesis augļu pirmajus no zemes, ko Tas Kungs man ir devis. - Tad tev tos būs atstāt Tā Kunga, sava Dieva, priekšā un pielūgt To Kungu, savu Dievu,

11. Un tev būs priecāties par visu labumu, ko Tas Kungs devis tev un tavam namam, tev un tavam Levītam un tavam piedzīvotājam, kas ir tavā vidū.

12. Kad tu būsi atdevis desmito tiesu no visiem saviem augļiem trešajā gadā, šis ir desmitās tiesas gads, un būsi devis Levītam, piedzīvotājam, bāriņam un atraitnei, ka tie tavos vārtos ēd un ir paēduši,

13. Tad tev Tā Kunga, sava Dieva, vaiga priekšā būs sacīt: es to, kas svētīts, no nama esmu iznesis un esmu to arī devis Levītam un piedzīvotājam, bāriņam un atraitnei pēc visām Tavām pavēlēm, ko Tu man esi pavēlējis; Tavas pavēles es neesmu ne pārkāpis, ne aizmirsis.

14. Es no tā neesmu ēdis savā skumībā un no tā neesmu neko atrāvis, kad biju nešķīsts, es no tā arī neesmu devis mirušajiem; es Tā Kunga, sava Dieva, balsij esmu klausījis, es esmu darījis, tā kā Tu man esi pavēlējis.

15. Skaties zemē no Savas svētās vietas, no debesīm, un svētī Savus Israēla ļaudis un zemi, ko Tu mums esi devis, kā Tu mūsu tēviem esi zvērējis, zemi, kur piens un medus tek. -

16. Šinī dienā Tas Kungs, tavs Dievs, tev pavēl šos likumus un šās tiesas darīt; tad nu turi un dari tos no visas savas sirds un no visas savas dvēseles.

17. Šodien tu Tam Kungam esi sacījis, lai Viņš tev ir par Dievu un ka tu gribi staigāt visos Viņa ceļos un turēt Viņa likumus un Viņa baušļus un Viņa tiesas, un klausīt Viņa balsij.

18. Un Tas Kungs tev šodien ir sacījis, lai tu Viņam esi par īpašu tautu, kā Viņš tev runājis, un lai tu turi visus Viņa baušļus;

19. Un ka Viņš tevi augsti cels pār visām tautām, ko Viņš ir darījis, par slavu Savam Vārdam un par godu, un ka tu būsi svēta tauta Tam Kungam, savam Dievam, kā Viņš runājis.