5. Mozus 27 LTV1965
1. Un Mozus un tautas vecaji pavēlēja tautai, sacīdami: „Turiet visus šos bauš-ļus, ko es jums šodien piekodinu!
2. Un kad jūs pāriesit pār Jardānu un tu nonāksi tam zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, tad uzcel lielus akmeņus, nobalsim tos ar kaļķiem,
3. Un raksti uz tiem visus šos baušļus, pēc tam kad tu būsi pārcēlies un iegājis tanī zemē, ko tas Kungs, tavs Dievs, tev dos, zemē, kur piens un medus tek, kā tas Kungs, tavu tēvu Dievs, tev to bija solījis.
4. Un kad jūs būsit pāri pārcēlušies par Jardānu, tad jums būs šos akmeņus, ko es šodien pieminu, uzcelt Ēbala kalnā un tos nobalsināt ar kaļķiem.
5. Un tur tev būs jāuzceļ altāris tam Kungam, savam Dievam, altāris no akmeņiem, un tev tos nebūs apstrādāt ar dzelzs darba rīkiem.
6. Tev būs uzcelt tā Kunga, sava Dieva, altāri no neapcirstiem akmeņiem un tad uz tā jāupurē dedzināmie upuri tam Kungam, savam Dievam.
7. Un tad tev arī jāsagatavo kaujamie pateicības upuŗi, un tur tu ēdīsi un priecāsies tā Kunga, sava Dieva, priekšā.
8. Uz šiem akmeņiem tev jāraksta visi šīs bauslības vārdi, un velc tos labi skaidri.“
9. Un Mozus un Ievītu priesteri runāja uz visu Israēlu, sacīdami: „Ņem vērā un klausies, Israēl! Šodien tu esi kļuvis par tā Kunga, sava Dieva, tautu.
10. Tāpēc tev būs klausīt tā Kunga, sava Dieva, balsij un pildīt Viņa baušļus un Viņa likumus, ko es jums šodien pavēlu!“
11. Un Mozus pavēlēja tanī dienā tautai, sacīdams:
12. „Pēc tam, kad jūs būsit pārcēlušies pāri Jardānai, tad šie lai nostājas uz Garicima kalna, lai svētītu tautu: Simeons un Levijs, Jūda un Isašars, Jāzeps un Benjamīns;
13. Bet šie lai nostājas uz Ebala kalna un lai saka lāsta vārdus: Rūbens, Gads un Ašers, Zebulons, Dans un Naftalis.
14. Tad lai sāk Ievīti un ar skaļu balsi paziņo visiem vīriem Israēlā:
15. „Nolādēts, lai ir tas vīrs, kas darina kādu izgrieztu vai izlietu elka tēlu, kas tam Kungam ir negantība, amatnieku roku darbs, un kas to slepenībā uzceļ!“ —Un visai tautai ir jāatbild un jāsaka: „Amen!“
16. „Nolādēts, kas negodā savu tēvu un savu māti!“ —Un visai tautai būs sacīt: „Amen!“
17. „Nolādēts, kas pārceļ sava tuvāka robežas!“ —Un visai tautai būs sacīt: „Amen!“
18. „Nolādēts, kas aklu noved neceļā!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
19. „Nolādēts, kas sagroza svešinieka, bāreņa un atraitnes tiesas!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen“!
20. „Nolādēts, kas guļ pie sava tēva sievas, jo viņš ir atsedzis sava tēva apsegto!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
21. „Nolādēts, kas kopojas ar lopiem!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
22. „Nolādēts, kas guļ pie savas māsas, sava tēva meitas vai savas mātes meitas!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
23. „Nolādēts, kas guļ pie savas sievas mātes!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
24. „Nolādēts, kas savu tuvāku slepeni nosit!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
25. „Nolādēts, kas ņem dāvanas, lai izlietu nenoziedzīgas asinis!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“
26. „Nolādēts, kas netur šīs bauslības vārdus un kas tos neizpilda!“ —Un visa tauta lai saka: „Amen!“