5. Mozus 29 LTV1965

1. Un Mozus sasaukdams sapulcināja visu Israēlu un tiem sacīja:

2. „Jūs visu esat redzējuši, ko tas Kungs jūsu acu priekšā ir darījis Ēģiptes zemē faraonam un visiem viņa kalpiem un visai viņa zemei,

3. Tāpat arī lielos Viņa varas pierādījumus, ko tu pats ar savām acīm esi redzējis, ir lielās zīmes, ir vareni lielos brīnuma darbus.

4. Un tomēr tas Kungs jums nav devis tādu sirdsprātu, ka jūs to būtu sapratuši, nedz tādas acis, ka jūs būtu varējuši to saskatīt, nedz tādas ausis, ka jūs būtu varējuši sadzirdēt, līdz pat šai dienai.

5. Es jums esmu licis četrdesmit gadus staigāt tuksnesī; jūsu drēbes nav uz jūsu augumiem pārvērtušās nelietojamās skrandās, un tavas sandales vēl nav izirušas tavās kājās;

6. Maizi jūs netikāt ēduši nedz arī tikāt dzēruši vīnu, nedz stiprus dzērienus, lai jūs atzītu, ka Es esmu tas Kungs, jūsu Dievs.

7. Un kad jūs atnācāt šinī vietā, tad Sichons, Hešbonas ķēniņš, un Ogs, Basanas ķēniņš, devās mums pretī, lai kafotu, bet mēs tos sakāvām,

8. Un mēs ieņēmām viņu zemes un tās iedevām īpašumā Rūbena un Gada ciltīm un Manases pusciltij.

9. Tad nu sargājiet šos derības vārdus, tos pildīdami, lai jums viss jo labi veiktos, ko vien jūs darīsit!

10. Jūs visi esat šodien nostājušies tā Kunga, sava Dieva, priekšā, jūsu vadītāji, —jūsu cilšu vecākie, jūsu vecaji, jūsu ierēdņi, —visi Israēla vīri,

11. Jūsu bērni, jūsu sievas un tavs svešinieks, kas ir tavas nometnes vidū, sākot no tava malkas cirtēja līdz tavam ūdens smēlējam,

12. Lai tu stātos ar to Kungu, savu Dievu, derībā un ar zvērestu apstipri-nātu šo savienību, ko tas Kungs, tavs Dievs, ir ar tevi šodien noslēdzis,

13. Ka Viņš tevi šodien ieceļ par savu tautu un ka Viņš pats grib būt tev par Dievu, kā Viņš to tev ir apsolījis un ar zvērestu apstiprinājis taviem tēviem—Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam.

14. Taču ne ar jums vien es slēdzu šo derību un šo savienību,

15. Bet tiklab ar jums, kas šodien šeit kopā ar mums stāvat tā Kunga, mūsu Dieva, priekšā, kā arī ar tiem, kas šodien šeit ar mums kopā nestāv.

16. Jūs taču paši zināt, ka mēs esam dzīvojuši Ēģiptes zemē un ka mēs esam izvirzījušies cauri visām tām tautām, kujru zemes jūs esat šķērsojuši,

17. Un jūs esat redzējuši viņu riebekļus un elkus no koka un akmens, ari no sudraba un zelta, kas viņiem bija.

18. Lai nebūtu jūsu vidū ne vīra, ne sievas, ne ģints, ne cilts, kas šodien savā sirdī un ar paša prātu novērstos no tā Kunga, mūsu Dieva, un ietu un kalpotu šo tautu dieviem; lai jūsu vidū nebūtu nevienas dzīvas saknes, kas nes indīgus un rūgtus augļus!

19. Un lai nenotiek tā, ka, šos lāstu vārdus dzirdot, kāds savā sirdī sevi tur par svētīgu un saka: „Man tomēr klāsies labi, kaut arī es staigātu pēc sava nepielaidīgā sirds prāta!“ Jo tas novestu pie tā, ka bojā būtu jāiet ir tai zemei, kas ir tikusi apūdeņota, kā arī tai, kas ir sausa.

20. Tādam cilvēkam gan tas Kungs negribēs piedot, bet pret tādu gan tūliņ gaiši uzliesmos tā Kunga dusmas un barguma degsme, un visi lāsti, kas ierakstīti šinī grāmatā, gulsies uz viņu, un tas Kungs izdzēsīs viņa vārdu no pasaules.

21. Un tas Kungs viņu izcels kā vispilnīgāko ļaunuma iemiesojumu visu Israēla cilšu vidū, saskaņā ar visiem derības lāstiem, kas ierakstīti šinī bauslības grāmatā.

22. Bet nākamās paaudzes, jūsu bērnu un tālāko pēcnācēju ciltis, un arī svešinieki, kas atnāks no tālas zemes, sacīs, redzēdami šīs zemes mocības un sērgas, ar kādām tas Kungs šo zemi ir piemeklējis,

23. Ka visa viņu zeme ir sērs un sāls, izdegusi vieta; tur nesēj, jo tur nezeļ, un tur arī neizdīgst nekāds zaļums, jo tā zeme ir postaša, gluži kā Sodoma un Gomora, Ādama un Ceboima, kuras tas Kungs pilnīgi izpostīja savās dusmās un bardzībā,

24. Un tad visas tautas jautās: „Kapēc tas Kungs šai zemei tā ir darījis? Kāds pamats šīm lielām un karstām dusmām?“

25. Un tad atbildēs: „Tas ir sods, tāpēc ka tie ir atmetuši tā Kunga, savu tēvu Dieva, derību, ko Viņš bija ar tiem noslēdzis, kad Viņš tos izveda no Ēģiptes zemes,

26. Un tagad tie ir aizgājuši un citiem dieviem kalpojuši un tos pielūguši, to priekšā mezdamies ar vaigu pie zemes, dievus, ko viņi nepazina, un kujus Viņš nem neblija piešķīris.

27. Tāpēc tā Kunga dusmas ir iedegušās pret šo zemi, un tāpēc viņš licis nākt pār to visiem šiem lāstiem, kas ir ierakstīti šinī grāmatā.

28. Un tas Kungs tos ir izstūmis savās dusmās un bardzībā un ar lielu īgnumu no viņu zemes, un Viņš tos ir pārsviedis kādā citā zemē, kā tas vēl šodien ir.

29. Noslēpumainās lietas visas pieder tam Kungam, mūsu Dievam, bet atklātās lietas ir darītas zināmas mums un mūsu bērniem; tās domātas mūžībai, un lai mēs pildītu visus šīs bauslības vārdus.“