5. Mozus 3 LG8
1. Tad mēs griezāmies un gājām uz augšu pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, mums gāja pretī, pats ar visiem saviem ļaudīm, karot pie Edrejas.
2. Un Tas Kungs sacīja uz mani: nebīsties no viņa, jo Es viņu un visus viņa ļaudis un viņa zemi esmu devis tavā rokā, un tev būs viņam darīt, tā tu esi darījis Sihonam, Amoriešu ķēniņam, kas dzīvoja Hešbonā.
3. Un Tas Kungs, mūsu Dievs, deva mūsu rokā arī Ogu, Basanas ķēniņu, līdz ar visiem viņa ļaudīm, un mēs to sakāvām, kamēr viņam nekas neatlika.
4. Un mēs uzņēmām tanī laikā visas viņa pilsētas; nevienas pilsētas nebija, ko mēs viņam nebūtu atņēmuši; sešdesmit pilsētas, visu Argoba daļu, Oga valsti Basanā.
5. Visas pilsētas bija nostiprinātas ar augstiem mūriem, vārtiem un bultām; - bez tam vēl daudz miestus.
6. Un mēs tos izdeldējām, itin kā bijām darījuši Sihonam, Hešbonas ķēniņam, izdeldēdami visas pilsētas, vīrus, sievas un bērniņus.
7. Bet visus lopus un laupījumu pilsētās paņēmām sev.
8. Tā mēs tanī laikā paņēmām zemi no divu Amoriešu ķēniņu rokas, viņpus Jordānes, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam,
9. (Sidonieši Hermonu sauc par Sirionu, bet Amorieši viņu sauc par Seniru) -
10. Visas pilsētas klajumā un visu Gileādu un visu Basanu līdz Salkai un Edrejai, Oga valsts pilsētām Basanā.
11. (Jo Ogs, Basanas ķēniņš, vien bija atlicies no atlikušiem milžiem; redzi, viņa gulta, dzelzs gulta, vai tā nav Ammona bērnu Rabatā? Deviņu olekšu viņas garums un četru olekšu viņas platums, pēc vīra elkoņa.)
12. Tad nu šo zemi tanī laikā ieņēmām no Aroēra, kas ir pie Arnonas upes. Un Gileādas kalnu un viņas pilsētu vienu pusi es atdevu Rūbena un Gada bērniem.
13. Un kas atlikās no Gileādas un visu Basanu, Oga valsti, es atdevu Manasus pusciltij, visu Argoba apgabalu; visu šo Basanu sauc par milžu zemi.
14. Jaīrs, Manasus dēls, dabūja visu Argoba apgabalu, līdz gešuriešu un maāhatiešu robežām, un viņš Basanu nosauca pēc sava vārda Havot Jaīru līdz šai dienai.
15. Un Mahiram es devu Gileādu.
16. Bet Rūbena un Gada bērniem es no Gileādas devu līdz Arnonas upei, upes ieleju un malu, un līdz Jabokas upei, Ammona bērnu robežai,
17. Un klajumu un Jordāni, kas ir par robežu no Kinnerotes līdz klajuma ezeram, Sāls jūrai, apakš Pizgas pakalniem pret rītiem.
18. Un tanī laikā es jums pavēlēju un sacīju: Tas Kungs, jūsu Dievs, jums šo zemi ir devis iemantot, - bet visi, kas ir stipri vīri, ejat apbruņoti savu brāļu, Israēla bērnu, priekšā;
19. Tikai jūsu sievas un jūsu bērniņi un jūsu ganāmais pulks (jo es zinu, ka jums ganāmais pulks ir liels), lai paliek jūsu pilsētās, ko es jums esmu devis,
20. Tiekams Tas Kungs dos dusu jūsu brāļiem, itin kā jums, un tie arīdzan iemantos zemi, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jordānes; tad jums ikvienam būs griezties uz savu daļu, ko es jums esmu devis.
21. Es Jozuam pavēlēju tanī laikā un sacīju: tavas acis ir redzējušas visu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, šiem diviem ķēniņiem ir darījis; tā Tas Kungs darīs visām valstīm, uz kurieni tu iesi.
22. Nebīstaties no viņiem, jo Tas Kungs jūsu Dievs, par jums karos.
23. Un es lūdzu To Kungu tanī laikā un sacīju:
24. Kungs, Dievs, Tu esi iesācis Savam kalpam parādīt Savu augstību un Savu stipro roku, jo kur ir tāds stiprs Dievs debesīs un virs zemes, kas varētu darīt pēc Taviem darbiem un pēc Tava spēka.
25. Ļauj lūdzams man iet pāri un redzēt labo zemi, kas ir viņpus Jordānes, jaukos kalnus un Libānu.
26. Bet Tas Kungs jūsu dēļ iekarsa par mani un mani nepaklausīja, un Tas Kungs uz mani sacīja: Pietiek! Nerunā vairs uz Mani par šo lietu.
27. Kāp Pizgas kalna galā un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem un pret dienvidiem un pret rītiem, un pārlūko to ar savām acīm, jo tev nebūs iet pār šo Jordāni.
28. Pavēli tad Jozuam un stiprini viņu un iedrošini viņu, jo viņš ies pāri šo ļaužu priekšā un izdalīs viņiem zemi, ko tu redzēsi.
29. Un mēs palikām tanī lejā pret Bet-Peoru.