5. Mozus 3 LTV1965
1. „Tad mēs pagriezāmies un devāmies augšup pa Basanas ceļu, un Ogs, Basanas ķēniņš, ar visu savu karotāju saimi devās mums pretim, lai mūs sastaptu un lai ar mums cīnītos pie Edrejas.
2. Bet tas Kungs man sacīja: „Nebīsties no viņa, jo Es esmu viņu pašu, ir visu viņa tautu, ir visu viņa zemi nodevis tavās rokās, un tev ar viņu būs tāpat rīkoties, kā tu esi rīkojies ar amoriešu ķēniņu Sichonu, kas dzīvoja Hešbonā.“
3. Un tas Kungs, mūsu Dievs, nodeva mūsu rokās arī Ogu, Basanas ķēniņu, līdz ar visu viņa tautu, un mēs to sakāvām tā, ka pat neviens izbēgušais nepalika pāri.
4. Un tanī laikā mēs ieņēmām visas viņa pilsētas; tur nepalika nevienas pilsētas, ko mēs nebūtu ieņēmuši; tās bija tās sešdesmit pilsētas, kas atradās visā Argoba apgabalā Oga ķēniņa valstī Basanā.
5. Visas šīs pilsētas bija nocietinātas ar augstiem mūriem, divviru vārtiem un dzelzs aizšaujamiem; bez tam vēl bija daudz mūriem neiežogotu miestu.
6. Un mēs visu to pilnīgi iznīcinājām, kā mēs to bijām darījuši Sichonam, Hešbonas ķēniņam, un mūsu iznīcināšanai par upuri krita visi pilsētas vīrieši, sievietes un bērni.
7. Bet visus lopus un pilsētās salaupīto mantu mēs paturējām sev kā laupījumu.
8. Un tā mēs tanī laikā atņēmām diviem amoriešu ķēniņiem zemi, kas atradās viņpus Jardānai, no Arnonas upes līdz Hermona kalnam—
9. Sidonieši sauc Hermona kalnu par Sirionu, but amorieši to sauc par Senīru, —
10. Visas pilsētas līdzenumā un visu Gileādu un visu Basanu līdz Šalkai un Edrejai, pilsētas, kas atrodas ķēniņa Oga, Basanas ķēniņa valstī.
11. Jo vienīgi Ogs, Basanas ķēniņš, bija beidzamais atlikušais no refajiešiem, no tiem pārpalikušiem milžiem; tiešām, viņa atdusas vieta bija darināta no dzelzs, —vai tā nav Amona bērnu Rābā? Deviņas olektis ir tās gājums, un četras olektis tās platums, pēc vispārējā olekšu mēra mērojot.
12. Bet tad nu šo zemi mēs sev tanī laikā pakļāvām, un, sākot ar Aroēru, kas atrodas pie Arnonas upes, un vienu pusi no Gileādas kalnāja līdz ar tās pilsētām es atdevu Rūbena un Gada cilts piederīgiem.
13. Bet atlikušo Gileādas apgabalu un visu Basanu, Oga ķēniņa valsti, es atdevu Manases pusciltij, tas ir, visu Argoba apgabalu; visu Basanu sauc par refajiešu zemi.
14. Jaīrs, Manases dēls, iekajroja visu Argoba apgabalu līdz pat gešūriešu un maāchatiešu robežām, un viņš pārdēvēja Basanu pēc sava vārda par Hāvot-Jair, par Jaīra ciemiem, tā tie saucas vēl līdz šai dienai.
15. Un Machīram es devu Gileādu,
16. Bet Rūbena un Gada pēcnācējiem es devu apgabalu no Gileādas līdz Arnonas upei, pašu upes līci un krastmalas līdz Jabokas upei, Amona bērnu robežai,
17. Un līdzenumu līdz ar Jardānu, un tai piegulošo apgabalu, un robežu novadu no Genecaretes ezera līdz Tuksneša jūrai zem Pizgas kraujām nogāzēm pret rītiem.
18. Un tanī laikā es jums pavēlēju, teikdams: „Tas Kungs, jūsu Dievs, ir jums šo zemi devis, lai jūs to iegūtu sev īpašumā; tādēļ, visi uzticamie vīri, izeita Sāls jūrai. apbruņojušies savu brāļu, Israēla bērnu, priekšgalā.
19. Tikai savas sievas un savus mazos bērnus un savus ganāmos pulkus, —jo to es zinu, ka jums ir daudz ganāmpulku, —atstājiet savās pilsētās, ko es esmu jums devis,
20. Tiekāms tas Kungs arī jūsu tautas brāļiem, tāpat kā jums, piešķirs miera pilnu dzīvi, un arī viņi iemantos zemi, ko tas Kungs, jūsu Dievs, viņiem dos viņpus Jardānas; tad jūs ikviens atgriezīsities savā īpašumā, ko es esmu jums devis.“ —
21. Es Jozuam tai laikā pavēlēju un teicu: „Tavas acis ir visu redzējušas, ko tas Kungs, jūsu Dievs, ir darījis šiem diviem ķēniņiem; tā tas Kungs darīs visām ķēniņu valstīm, kurām tu iesi cauri.
22. Nebīsties no viņiem, jo tas Kungs, jūsu Dievs, par jums karos!“
23. Un arī es izlūdzos žēlastību no tā Kunga šinī laikā, sacīdams:
24. „Ak Kungs, mans Dievs, Tu jau sen esi sācis rādīt savam kalpam ir savu varenību, ir savu stiprumu; jo kur ir tāds stiprs Dievs debesīs un virs zemes, kas ir darījis tādus darbus, kā tos, ko Tu esi darījis, un ar tādu spēku kā Tu?
25. Ļauj, lūdzams, man celties pāri un skatīt labo zemi viņpus Jardānas, tās zemes skaistos kalnus, bet it īpaši Libanona kalnāju!“
26. Bet tas Kungs bija jūsu dēļ uz mani sadusmojies, un Viņš mani neuzklausīja, bet man sacīja: „Lai tev pietiek! Nerunā vairāk par šo lietu ar Mani!
27. Kāp augšā uz Pizgas kalna galotni un pacel savas acis pret vakariem un pret ziemeļiem, pret dienvidiem un pret rītiem un apskati to zemi ar savām acīm, jo tu neiesi pāri Jardānai.
28. Dodi Jozuam pavēles, stiprini un drošini viņu, jo viņš šīs tautas priekšgalā celsies pāri, un viņš tai dos īpašumā to zemi, ko tu redzēsi.“ —
29. Un tā mēs palikām ielejā pretim Bet-Peorai.“