5. Mozus 30 LTV1965
1. „Un kad nu piepildīsies pie tevis visi šie vārdi, svētība un lāsti, ko es tev cēlu priekšā, un kad tu visu tautu vidū, starp kupām tas Kungs, tavs Dievs, tevi būs izkaisījis, tos nopietni ņemsi pie sirds,
2. Un tu atgriezīsies pie tā Kunga, sava Dieva, tu—un tavi bērni—un klausīsi Viņa balsij visās tanīs lietās, ko es tev šodien pavēlu turēt ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli,
3. Tad arī tas Kungs, tavs Dievs, pagriezīs tavu likteni un būs atkal pret tevi žēlsirdīgs, tad Viņš liks tev atgriezties un tevi sapulcinās, pavēlēdams tev ierasties no visu tautu zemēm, pa kurām tas Kungs, tavs Dievs, tevi bija izklīdinājis.
4. Un jebšu tavi izstumtie dēli atrastos pašā debess galā, tad tomēr tas Kungs, tavs Dievs, ari no turienes sauks tevi kopā un arī no turienes Viņš tevi atdabūs.
5. Un tas Kungs, tavs Dievs, tevi vedīs atpakaļ uz to zemi, kuru tavi tēvi bija iemantojuši, lai ari tu to iegūtu īpašumā, un Viņš tev liks labāki klāties, un Viņš tevi vairos vēl lielākā mērā nekā tavus tēvus.
6. Un tas Kungs, tavs Dievs, apgraizīs tavu un tavu pēcnācēju sirdi, ka tu mīlētu to Kungu, savu Dievu, no visas savas sirds un ar visu savu dvēseli, lai tu dzīvotu.
7. Un tas Kungs, tavs Dievs, liks visus šos lāstus uz taviem ienaidniekiem un uz taviem skauģiem, kuri tevi vajā.
8. Bet tu atgriezīsies un atkal klausīsi tā Kunga balsij un pildīsi visus Viņa baušļus, ko es tev šodien dodu.
9. Un tas Kungs, tavs Dievs, tevi bagātīgi svētīs ikvienā tavā roku darbā, tava klēpja augļus, tavu lopu pieaugumu, tavas zemes augļus, jo tas Kungs atkal sāks izjust prieku jums labu darīt, tāpat kā Viņš priecājās par jūsu tēviem,
10. Ja vien tu klausīsi tā Kunga, sava Dieva, balsij, sargādams Viņa bauslību un Viņa nolikumus, kas ir rakstīti šinī bauslības grāmatā, un ja tu atgriezīsies pie tā Kunga, sava Dieva, ar visu savu sirdi un ar visu savu dvēseli.
11. Jo šis bauslis, ko es tev šodien pavēlu turēt, nav tev nedz pārāk smags, nedz arī neaizsniedzams;
12. Tas neatrodas debesīs, lai kādam būtu jāvaicā: „Kas mūsu labad kāps debesīs un to no turienes mums paņems un mums to paziņos, ka mēs to varētu pildīt?“
13. Tas nav arī viņpus jūras, ka būtu jājautā: „Kas mūsu dēļ celsies pāri jūrai uz otru pusi, lai mums to atvestu un tad liktu mums dzirdēt, lai mēs to pildītu?“
14. Nē, tas vārds ir ļoti tuvu pie tevis, tavā mutē un tavā sirdī, lai tu to godam turētu.
15. Redzi, es šodien esmu nolicis tavā priekšā dzīvību un labumu, nāvi un ļaunumu.
16. Tieši es esmu tas, kas tev šodien pavēlu to Kungu, savu Dievu, mīlēt un staigāt Viņa ceļus, pildīt Viņa baušļus, Viņa likumus un Viņa tiesas, ka tu dzīvo un vairojies, un tas Kungs, tavs Dievs, tevi svētī tanī zemē, uz kuru tu dodies, lai to iemantotu.
17. Bet ja tava sirds novērsīsies un nepaklausīs un tu ļausies pavesties, lai pielūgtu citus dievus un metīsies ar vaigu pie zemes viņu priekšā un tiem kalposi,
18. Tad es jums jau šodien pasludinu, ka jūs neizbēgami aiziesit bojā un ka jūs ilgi nedzīvosit tanī zemē, uz kuru tu tagad dodies, pāriedams Jardānu, lai tur nonāktu un lai to iemantotu.
19. Es šodien piesaucu debesis un zemi kā lieciniekus pret jums; es esmu jūsu priekšā nolicis dzīvību un nāvi, svētību un lāstu; tāpēc izvēlies dzīvību, lai dzīvotu ir tu, ir tavi pēcnācēji.
20. Un mīli to Kungu, savu Dievu, ka tu klausi Viņa balsij un cieši Viņam pieķeries, jo Viņš ir tava dzīvība un tavu dienu pagarinātājs, kuras tu paliec tanī zemē, ko tas Kungs ar zvērestu ir apso-lījis dot taviem tēviem—Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam.“