5. Mozus 31 LTV1965
1. Tad Mozus gāja un sacīja šos vārdus visam Israēlam.
2. Un viņš tiem sacīja: „Šodien es esmu simts divdesmit gadus vecs; es vairs nespēju nedz iziet, nedz ienākt, un tas Kungs ir man sacījis:“ Tev nebūs celties pāri šai Jardānai!“
3. Tas Kungs, tavs Dievs, pats ies tev pa priekšu pāri, Viņš izdeldēs šīs tautas tavā priekšā, un tu iegūsi viņu zemi. Jozua būs tavs vadītājs, kas ies pāri upei tev pa priekšu, kā tas Kungs to ir pavēlējis.
4. Un tas Kungs viņiem darīs tāpat, kā Viņš ir darījis amoriešu ķēniņiem Sichonam un Ogam līdz ar viņu zemēm, ko Viņš lika izpostīt.
5. Kad nu tas Kungs viņus nodos jūsu varā, tad jūs rīkojieties ar viņiem pēc visām pavēlēm, ko es esmu jums devis.
6. Esiet stipri un droši! —Nebīstaities un nebaiļojieties viņu priekšā! Jo tas Kungs, tavs Dievs, kas iet tev līdz tavā priekšā, tas tevi neatstās nedz ari tevi pametīs.“
7. Un Mozus ataicināja Jozuu un viņam sacīja visa Israēla priekšā: „Esi stiprs un drošs! Jo tu ievedīsi šo tautu tanī zemē, ko tas Kungs ar zvērestu ir apsolījis dot viņu tēviem, un tev to būs sadalīt viņu starpā kā mantojumu.
8. Tas Kungs būs tas, kas ies tev pa priekšu, un Viņš būs ar tevi, Viņš tevi neatstās nedz tevi pametīs, nebīsties un nebaiļojies!“
9. Tad Mozus uzrakstīja šo bauslību, un viņš to nodeva priesteriem, Levija dēliem, kas nesa tā Kunga derības šķirstu, un visiem Israēla vecajiem.
10. Un Mozus tiem pavēlēja, teikdams: „Ik pa septiņiem gadiem, kārtējā atlaidu gadā Lieveņu svētku laikā,
11. Kad viss Israēls nāks rādīties tā Kunga, tava Dieva, priekšā tanī vietā, ko Viņš pats sev izvēlēs, tad tev būs šo bauslību skaļi priekšā lasīt visam Israēlam, ka visi to dzird.
12. Un sapulcini, sasaucot tautu, vīrus un sievas, mazos bērnus un svešiniekus, kas mīt tavos vārtos, lai viņi dzird, un lai viņi mācās, un lai viņi bīstas to Kungu, jūsu Dievu, un lai viņi saglabā atmiņā un pilda visus šīs bauslības vārdus.
13. Un lai arī viņu bērni, kas vēl to nezinātu, dzird un mācās bīties to Kungu, jūsu Dievu, visu to laiku, kamēr vien jūs dzīvosit tanī zemē, kur jūs būsit nonākuši, pāri ejot Jardānai, lai to iegūtu īpašumā.“
14. Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tavs laiks ir klāt, ka tev ir jāmirst; aicini Jozuu, un ejiet un nostā-jieties saiešanas teltī, lai Es viņam dodu savu rīkojumu!“ Tad Mozus un Jozua gāja un nostājās saiešanas teltī.
15. Tad tas Kungs parādījās telti mākoņu stabā, un mākoņu stabs stāvēja saiešanas telts durvīs.
16. Un tas Kungs sacīja Mozum: „Redzi, tev jāiet dusēt pie saviem tēviem, un tad šī tauta celsies un netikli dzīsies kalpot šīs svešās zemes dieviem, uz kurieni tie dodas dzīvot, bet Mani tie atstās un atmetīs manu derību, ko Es esmu ar viņiem noslēdzis.
17. Tai dienā mana bardzība iedegsies pret tiem, un Es tos atstāšu un apslēpšu no viņiem savu vaigu, un tie tiks aprīti, un daudz ļaunuma un daudz bēdu viņi cietis tā, ka viņi tanī dienā sacīs: „Vai man tādēļ nebija jāsastopas ar šīm smagām nelaimēm, ka mans Dievs vairs nav mūsu vidū?“
18. Bet tanī dienā Es galīgi paslēpšu no viņiem savu vaigu visa tā Jaunuma dēļ, ko šī tautu ir izdarījusi, pievērsdamās citiem dieviem.
19. Un tagad uzrakstiet sev šo dziesmu un māci to Israēla bērniem, un ieliec to viņu mutē, lai šī dziesma Man kļūst par liecinieci pret Israēla bērniem.
20. Jo Es tos ievedīšu gan tanī zemē, ko Es esmu ar zvērestu apsolījis viņu tēviem, zemē, kujrā piens un medus tek; un kad tie ēdīs un būs paēduši un pieņemsies svarā, tad tie pieķersies citiem dieviem un tiem kalpos, bet Mani nicinādami atmetīs un lauzīs manu derību.
21. Kad nu tiem uzies daudz ļaunuma un daudz bēdu, tad šī dziesma tiem atbildēs un būs pret viņiem lieciniece, jo šo dziesmu neaizmirsīs viņu pēcteču mutes. Jo Es zinu viņu nodomus, kādus viņi jau šodien lolo, iekāms pat Es vēl neesmu viņus ievedis tanī zemē, ko Es esmu tiem ar zvērestu apsolījis dot.“
22. Tad Mozus uzrakstīja šo dziesmu tanī pašā dienā, un viņš to mācīja Israēla bērniem.
23. Bet tas Kungs pavēlēja Jozuam, Nūna dēlam, un sacīja: „Esi stiprs un drošs! Jo tev ir jāieved Israēla bērni tanī zemē, ko Es esmu viņiem ar zvērestu apsolījis, Es būšu ar tevi.“
24. Un notika, kad Mozus bija pabeidzis ierakstīt šīs bauslības vārdus līdz to beigām grāmatā,
25. Tad Mozus pavēlēja Ievītiem, tā Kunga derības šķirsta nesējiem, teikdams:
26. „Ņemiet šo bauslības grāmatu un nolieciet to līdzās tā Kunga, jūsu Dieva, derības šķirstam, lai tā tur ir par liecību pret jums.
27. Jo es pazīstu tavu nepaklausību un tavu nepiekāpību. Redzi, kamēr es vēl esmu šodien dzīvs jūsu vidū, jūs jau esat neklausīgi pret to Kungu, bet dk vēl jo vairāk jūs to darīsit pēc manas nāvēs!
28. Sapulciniet, sasaukdami pie manis, visus jūsu cilšu vecajus un arī savus vadītājus, tad es gribu, viņiem pašiem to dzirdot, runāt itin visus šos vārdus, un kā lieciniekus es pret viņiem piesaukšu debesis un zemi.
29. Jo es zinu, ka pēc manas nāves jūs rīkosities ačgārni un novērsīsities no tā ceļa, ko es esmu jums pavēlējis iet; bet pašās pēdējās dienās jums uzbruks ļaunums, jo jūs darīsit to, kas ir ļauns tā Kunga acīs, Viņu apkaitinādami ar savu rīcību.“
30. Tad Mozus skaitīja, visai sasauktai Israēla draudzei to dzirdot, šīs dziesmas vārdus līdz pašām tās beigām: