5. Mozus 34 LG8

1. Tad Mozus uzkāpa no Moaba klajumiem uz Nebo kalnu, Pizgas virsgalu, kas ir pret Jēriku, un Tas Kungs viņam rādīja visu Gileādas zemi līdz Danam,

2. Un visu Naftalis un Efraīma un Manasus zemi un visu Jūda zemi līdz pat jūrai,

3. Un dienvidu pusi un klajumu, Palmu pilsētu, Jērikas leju, līdz Coārai.

4. Un Tas Kungs sacīja uz viņu: “Šī ir zeme, ko Es Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam esmu zvērējis sacīdams: tavam dzimumam Es to došu; Es tev to esmu licis redzēt ar tavām acīm, bet tev nebūs uz turieni iet pāri.”

5. Tā Mozus, Tā Kunga kalps, nomira Moaba zemē pēc Tā Kunga vārda.

6. Un Viņš to apraka ielejā, Moaba zemē, Bet Peoram pretī, un neviens viņa kapu nezin līdz šai dienai.

7. Un Mozus bija simts un divdesmit gadus vecs, kad viņš nomira. Viņa acis nebija palikušas tumšas un viņa spēks nebija zudis.

8. Un Israēla bērni apraudāja Mozu Moaba klajumos trīsdesmit dienas, tad gaudu un raudu dienas par Mozu beidzās.

9. Un Jozuas, Nuna dēls, bija gudrības gara pilns, jo Mozus uz viņu bija uzlicis savas rokas, un Israēla bērni viņam klausīja un darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

10. Un tāds pravietis Israēlā vairs necēlās, kā Mozus, ko Tas Kungs būtu atzinis vaigu vaigā, -

11. Pēc visām zīmēm un brīnumiem, ko Tas Kungs viņu darīt bija sūtījis uz Ēģiptes zemi pie Faraona un pie visiem viņa kalpiem un pie visas viņa zemes,

12. Un pēc stiprās rokas un pēc visiem lieliem un bijājamiem darbiem, ko Mozus darīja visa Israēla acu priekšā.