5. Mozus 4 NLB

1. Un tagad, Israēl, klausies likumus un tiesas, ko es mācu jums pildīt, lai jūs paliktu dzīvi, ietu un iemantotu zemi, ko Kungs, jūsu tēvu Dievs, jums dod.

2. Tam, ko es jums pavēlu, nepielieciet neko klāt un neņemiet neko nost – ievērojiet Kunga, jūsu Dieva, baušļus, ko es jums dodu.

3. Jūs paši redzējāt, ko Kungs darīja Baal-Peoram – Kungs, tavs Dievs, iznīcināja visus vīrus, kas sekoja Baal-Peoram.

4. Bet jūs, kas bijāt pieķērušies Kungam, savam Dievam, vēl šodien visi esat dzīvi!

5. Redziet, es jums mācu likumus un tiesas, ko Kungs, mans Dievs, jums pavēlēja pildīt tajā zemē, kuru jūs ejat iemantot.

6. Turiet un pildiet tos – tā jūs būsiet gudri un saprātīgi to tautu acīs, kas, dzirdot par visiem šiem likumiem, sacīs: tiešām, gudra un saprātīga ir šī lielā tauta!

7. Jo kura gan būtu tā lielā tauta, kurai Dievs tik tuvu kā Kungs, mūsu Dievs, vienmēr, kad mēs viņu piesaucam!

8. Un kura gan būtu tā lielā tauta, kuras likumi un tiesas ir tik taisnīgas kā visa šī bauslība, ko es jums šodien dodu.

9. Tikai piesargies un stipri sargi savu dvēseli, ka neaizmirsti to, ko tavas acis redzējušas, un lai tas paliek tev sirdī visas tavas dzīves dienas, un dari zināmu saviem dēliem un savu dēlu dēliem

10. visu par to dienu, kad tu stāvēji Kunga, sava Dieva, priekšā Horeba kalnā, kad Kungs man teica: sapulcini pie manis šo tautu, lai es tiem pavēstu savus vārdus, ka tie mācās bīties mani visas dienas, ko tie dzīvo uz zemes, un māca to saviem dēliem.

11. Tad jūs pienācāt un nostājāties kalna pakājē, un kalns dega ugunī līdz pat debesu dzīlēm – tumsa, mākonis un migla.

12. Un Kungs runāja uz jums no uguns vidus, vārdus jūs dzirdējāt skanam, bet veidolu neredzējāt – tik balsi vien.

13. Viņš mums pavēstīja savu derību, ko viņš pavēlēja jums pildīt – desmit likumus –, un rakstīja tos uz akmens plāksnēm.

14. Tolaik Kungs man pavēlēja mācīt jums likumus un tiesas, lai jūs tos pildītu zemē, kuru ejat iemantot.

15. Un stipri sargiet savas dvēseles, jo jūs neredzējāt veidolu todien, kad Kungs Horebā runāja uz jums no uguns,

16. tad nu nepazudiniet sevi, taisīdami sev tēlus vai atveidus jebkam, kas līdzīgs vīram vai sievai,

17. vai kādam zvēram uz zemes, vai kādam spārnainam putnam, kas lido debesīs,

18. vai jebkam, kas rāpo pa zemi, vai kādai zivij, kas apakšā ūdeņos.

19. Necel savas acis uz debesīm – kad redzi sauli, mēnesi, zvaigznes vai jebko no visiem debesu pulkiem, neļaujies pavedināties un nezemojies tiem, un nekalpo tiem – tos Kungs, tavs Dievs, piešķīris visām tautām, kas zem debesīm.

20. Bet jūs Kungs ņēma un izveda no dzelzs kausēšanas krāsns – no Ēģiptes, lai jūs kļūtu viņam par mantojuma tautu kā šodien!

21. Kungs bija noskaities uz mani jūsu dēļ, un viņš zvērēja, ka es nepāriešu Jardānu, ka es neieiešu tajā labajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, dod tev par mantojumu.

22. Man jāmirst šajā zemē – es nevarēšu pāriet Jardānu, bet jums tā jāpāriet un jāiemanto tā labā zeme.

23. Sargieties, ka jūs neaizmirstat Kunga, jūsu Dieva, derību, ko viņš ar jums slēdza – netaisiet tēlus, kas jebko atveidotu, – tā Kungs, tavs Dievs, tev pavēlējis.

24. Jo Kungs, tavs Dievs, ir rijoša uguns, viņš ir greizsirdīgs Dievs.

25. Kad jums būs dzimuši dēli un dēlu dēli un jūs tajā zemē jau būsiet veci, bet jūs apgānīsieties, taisīdami jebkāda tēla atveidus, darīdami, kas ļauns Kunga, tava Dieva, acīs, viņu kaitinādami,

26. tad es šodien pieaicinu par lieciniekiem pret jums debesis un zemi, ka jūs drīz vien zustin zudīsiet no zemes, kuru iemantot jūs gājāt pāri Jardānai, jūsu dienas tajā vairs nebūs ilgas, jūs tiksiet pavisam iznīcināti!

27. Kungs jūs izkaisīs starp citām tautām, nelielā skaitā jūs paliksiet starp citām tautām, kur Kungs jūs aizdzīs!

28. Tur jūs kalposiet dieviem, kas būs cilvēka roku darināti – kokam un akmenim, kas neredz, nedzird, neēd un nesaož!

29. Un tur jūs meklēsiet Kungu, savu Dievu, un jūs viņu atradīsiet, ja meklēsiet viņu no visas sirds un visas dvēseles!

30. Kad tev būs kāda nelaime un kad tev nākamās dienās gadīsies visas šīs lietas, tad tu atgriezīsies pie Kunga, sava Dieva, un klausīsi viņu!

31. Jo Kungs, tavs Dievs, ir līdzcietīgs Dievs – viņš tevi nepametīs, nenīdēs un neaizmirsīs derību ar taviem tēviem, kuriem viņš zvērējis.

32. Jel jautā iepriekšējām dienām, kas pirms tevis bijušas, kopš dienas, kad Dievs uz zemes radīja cilvēku, jautā visur, no vienas debesu malas līdz otrai: vai ir jau bijuši tik lieli darbi, vai ir kas dzirdēts par tādiem?

33. Vai kāda tauta ir dzirdējusi Dievu balsī runājam no uguns vidus, kā tu dzirdēji un paliki dzīvs?!

34. Vai kāds dievs ir mēģinājis iet un ņemt sev tautu no citas tautas vidus – ar sodiem, zīmēm, brīnumiem, karu, ar spēcīgu roku, ar izstieptu elkoni un lielām bailēm – tā, kā Kungs, jūsu Dievs, darīja Ēģiptē, jums redzot?

35. Tas tev tika parādīts, lai tu zinātu, ka Kungs ir tavs Dievs un nav cita, tik viņš!

36. No debesīm viņš tev lika dzirdēt savu balsi, lai mācītu tevi, un uz zemes viņš parādīja tev savu lielo uguni, un no uguns vidus tu dzirdēji viņa vārdus!

37. Tādēļ ka viņš mīlēja tavus tēvus un izvēlējās to pēcnācējus pēc viņiem, un pats ar savu lielo spēku izveda tevi no Ēģiptes,

38. lai padzītu tavā priekšā lielākas un spēcīgākas tautas par tevi, lai vestu tevi turp, lai dotu tev mantojumā visu viņu zemi kā šodien!

39. Un zini šodien, atceries savā sirdī, ka Kungs ir Dievs debesīs augšā un uz zemes apakšā – nav cita!

40. Tādēļ pildi viņa likumus un viņa baušļus, ko es tev šodien dodu, lai būtu labi gan tev, gan taviem dēliem pēc tevis, lai tu ilgi dzīvotu tajā zemē, ko Kungs, tavs Dievs, tev dod uz visiem laikiem!”

41. Tad Mozus nošķīra no citām trīs pilsētas otrpus Jardānas, pret saules lēktu,

42. lai turp varētu bēgt slepkava, kas bez nodoma nokāvis savu tuvāko, nebūdams iepriekš ar viņu naidā, – lai tas bēgtu uz kādu no šīm pilsētām, ka paliktu dzīvs.

43. Becera, kas tuksnesī, līdzenuma zemē, ir rūbeniešiem, Rāmot-Gileāda ir gādiešiem un Golāna Bāšānā ir manasiešiem.

44. Šī ir bauslība, ko Mozus vēstīja Israēla dēliem.

45. Šīs ir liecības, likumi un tiesas, ko Mozus runāja uz Israēla dēliem, kas bija izgājuši no Ēģiptes,

46. otrpus Jardānai, ielejā iepretim Bēt-Peorai, amoriešu ķēniņa Sīhona zemē, kurš mita Hešbonā un kuru sakāva Mozus un Israēla dēli, kas bija izgājuši no Ēģiptes.

47. Viņi iemantoja tā zemi un Bāšānas ķēniņa Oga zemi – abu amoriešu ķēniņu zemi, kas bija otrpus Jardānas, pret saules lēktu –

48. no Aroēras, kas pie Arnonas upes krasta, līdz Sīona kalnam, tas ir Hermona kalns,

49. un visu klajumu viņpus Jardānas uz austrumiem un līdz klajumu jūrai, kas Pisgas pakājē.