5. Mozus 5 LG8

1. Un Mozus saaicināja visu Israēli un sacīja uz tiem: klausies, Israēl, likumus un tiesas, ko es šodien teikšu jūsu ausīm, ka jūs tos mācaties un vērā ņemat, tos darīt.

2. Tas Kungs, mūsu Dievs, ar mums derību derējis Horebā.

3. Ar mūsu tēviem Tas Kungs šo derību nav derējis, bet ar mums, mēs, kas mēs šeit visi šodien esam dzīvi.

4. Vaigu vaigā Tas Kungs ar jums ir runājis kalnā no uguns vidus.

5. Es tanī laikā stāvēju starp To Kungu un jums, jums darīt zināmu Tā Kunga vārdu; jo jūs bijāties no uguns un nekāpāt uz kalnu. Un Viņš sacīja:

6. Es esmu Tas Kungs, tavs Dievs, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no vergu nama.

7. Tev nebūs citus dievus turēt Manā priekšā.

8. Tev nebūs sev darīt nekādu tēlu nedz līdzību ne no tā, kas augšā debesīs, ne no tā, kas apakšā virs zemes, ne no tā, kas ūdenī apakš zemes.

9. Tev nebūs to priekšā zemē mesties nedz tiem kalpot; jo Es Tas Kungs, tavs Dievs, esmu stiprs un dusmīgs Dievs, kas piemeklē tēvu grēkus pie bērniem trešā un ceturtā augumā pie tiem, kas Mani ienīst,

10. Un dara žēlastību pie tūkstošiem, kas Mani mīļo un Manus baušļus tur.

11. Tev nebūs Tā Kunga, sava Dieva, vārdu veltīgi lietot, jo Dievs to nepametīs nesodītu, kas Viņa vārdu veltīgi lieto.

12. Turi sabata dienu, ka tu to svētī, itin kā tev Tas Kungs, tavs Dievs ir pavēlējis.

13. Sešas dienas tev būs strādāt un visu savu darbu darīt;

14. Bet tā septītā diena ir Tā Kunga, tava Dieva, sabats; tad tev nebūs nekādu darbu darīt, ne tev, ne tavam dēlam, ne tavai meitai, ne tavam kalpam, ne tavai kalponei, ne tavam vērsim, ne tavam ēzelim, nedz kādam no taviem lopiem, nedz tavam svešiniekam, kas ir tavos vārtos, lai tavs kalps un tava kalpone var dusēt tā kā tu.

15. Jo tev būs pieminēt, ka tu esi bijis kalps Ēģiptes zemē, un ka Tas Kungs, tavs Dievs, tevi no turienes ir izvedis caur stipru roku un izstieptu elkoni, tāpēc Tas Kungs, tavs Dievs, tev ir pavēlējis, turēt sabata dienu.

16. Tev būs savu tēvu un savu māti godāt, itin kā Tas Kungs, tavs Dievs tev ir pavēlējis, lai tu ilgi dzīvo un tev labi klājās zemē, ko Tas Kungs, tavs Dievs, tev dos.

17. Tev nebūs nokaut.

18. Un tev nebūs laulību pārkāpt.

19. Un tev nebūs zagt.

20. Un tev nebūs nepatiesu liecību dot pret savu tuvāko.

21. Un tev nebūs iekārot sava tuvākā sievu. Un tev nebūs iekārot sava tuvākā namu, nedz viņa tīrumu, nedz viņa kalpu, nedz viņa kalponi, nedz viņa vērsi, nedz viņa ēzeli, nedz kaut ko, kas tavam tuvākam pieder.

22. Šos vārdus Tas Kungs runāja uz visu jūsu draudzi kalnā no uguns, mākoņa un tumsas ar lielu balsi, un nekā nepielika klāt, un Viņš tos rakstīja uz diviem akmens galdiņiem un tos man iedeva.

23. Un kad jūs dzirdējāt balsi no tumsas, un kalns ar uguni dega, tad jūs pie manis nācāt, visi jūsu cilšu virsnieki un jūsu vecaji, un sacījāt:

24. Redzi, Tas Kungs, mūsu Dievs, mums ir rādījis Savu godību un Savu augstību, un mēs esam dzirdējuši Viņa balsi no uguns. Šodien mēs esam redzējuši Dievu ar cilvēkiem runājam, un ka tie paliek dzīvi.

25. Bet nu, kāpēc mums būs mirt? Jo šis lielais uguns mūs norīs; ja mēs Tā Kunga, sava Dieva, balsi vēl joprojām dzirdēsim, tad mums jāmirst.

26. Jo kas ir visa miesa, ka varētu dzirdēt Dzīvā Dieva balsi no uguns runājam, tā kā mēs, un paliktu dzīva?

27. Pieej tu un klausies visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, runās, un runā tu uz mums visu, ko Tas Kungs, mūsu Dievs, uz tevi runās; tad mēs klausīsim un to darīsim.

28. Kad nu Tas Kungs dzirdēja jūsu vārdu balsi, ko jūs uz mani runājāt, tad Tas Kungs sacīja uz mani: Es esmu dzirdējis šo ļaužu vārdu balsi, ko tie uz tevi runājuši; tie ir labi darījuši ar visu, ko tie runājuši.

29. Ak kaut viņiem būtu tāda sirds, Mani bīties un visus Manus baušļus turēt mūžīgi, ka viņiem labi klātos un viņu bērniem mūžīgi!

30. Ej, saki tiem: griežaties atpakaļ uz savām teltīm.

31. Bet tu stāvi šeit pie Manis, lai Es uz tevi runāju visus baušļus un likumus un visas tiesas, ko tev viņiem būs mācīt, ka tie tā dara zemē, ko Es tiem dodu iemantot.

32. Ņemiet tad vērā, ka jūs darāt, itin kā Tas Kungs, jūsu Dievs, jums ir pavēlējis, un neatkāpjaties ne pa labo, ne pa kreiso roku.

33. Bet pa ikkatru ceļu, ko Tas Kungs, jūsu Dievs, jums pavēl, jums būs staigāt, lai jūs dzīvojat un jums labi klājās un ilgi dzīvojat tai zemē, ko jūs iemantosiet.