Salamans mācītājs 7 LTV1965
1. Laba slava ir vērtīgāka nekā dārga svaidāmā eļļa, —un mirstamā diena ir labāka nekā dzimstamā.
2. Labāk ir ieiet sēru namā nekā dzīru namā, jo tur redz norādījumu uz visu cilvēku galu, un tas, kas vēl dzīvo, to lai ņem pie sirds!
3. Labāk ir skumt nekā smieties, jo kad vaigs ir noskumis, tad sirdij ir labi.
4. Gudro sirds ir bēdu namā, bet nelgu sirds ir prieku namā. —
5. Labāk ir klausīties gudrā bāršanu nekā klausīties nelgas dziesmu,
6. Jo kā ērkšķi sprakšķ zem katla, tā izskan arī nelgas smiekli. Arī tā ir niecība.
7. Patiešām, netaisna peļņa padara ari gudru par nelgu, un kukuļiem domātās dāvanas samaitā sirdi.
8. Labāks ir kādas lietas gals nekā tās sākums, labāka ir pacietība nekā augstprātība.
9. Neļauj sevi pārmērīgi ātri pārņemt dusmām, jo dusmas mājo nelgas azotē. —
10. Nejautā, kā tas nāk, ka senie laiki ir bijuši labāki nekā tagadējie; tas nebūtu gudrs jautājums.
11. Gudrība ir laba kā mantots īpašums, un noteikts ieskats ir ieguvums tiem, kas sauli redz.
12. Jo gudrības pavēnī cilvēks jūtas tikpat droši paslēpts kā naudas pavēnī, bet gudrības pārākums ir atziņā, ka gudrība dod dzīvību tiem, kam tā ir.
13. Uzlūko Dieva darbu, un kurš gan var darīt taisnu to, ko Viņš ir darījis līku?
14. Baudi labumu labā dienā, bet ari ļaunu dienu ņem par labu, jo Dievs dara ir šo, ir to, —tāpēc ka cilvēkam nebūs zināt, kas būs pēc viņa nāves.
15. Visu to es esmu redzējis savas nīcīgās zemes dzīves dienās: dažs taisnais aiziet bojā savā taisnībā, bet dažs bezdievīgais, neraugoties uz viņa ļaunumu, piedzīvo garu mūžu.
16. Neesi pārliecīgi taisns un neturi pats sevi par pārliecīgi gudru, jo kāpēc tu gribi pats sev kaitēt?
17. Bet neesi arī pārlieku bezdievīgs un nerīkojies kā nelga, jo kāpēc tu gribi nomirt pirms laika?
18. Vislabāk ir, ja tu pie viena stipri turies, bet arī no otra neatlaidies, jo tas, kas Dievu bīstas, tiek tālāk nekā vini visi.
19. Īsta gudrība stiprina gudro vairāk nekā desmit varenie, kuri ir pilsētā.
20. Tiešām, virs zemes nav neviena tik taisnīga cilvēka, kupš darītu tikai labu un nekad negrēkotu.
21. Nepiegriez pārmērīgu vērību ari visām runām, kas tiek runātas; citādi tu kādreiz varētu pat dabūt dzirdēt, ka tavs kalps tevi apsmej,
22. Jo to tu it labi pats zini, ka arī tu esi citus zobojis un apsmējis.
23. Visu to es esmu ar gudrību pārbaudījis, domādams: „Tā es iegūšu īsto gudrību!“ Bet tā palika tomēr tālu prom no manis.
24. Lielā tālumā atrodas visu lietu pamats—un dziļi, —jā, dziļi apslēpts; kupš var to atrast?
25. Un atkal un atkal, kad es tam piegriezos un centos savu prātu uz to virzīt, lai iegūtu īstu atziņu un pareizu spriedumu un savos meklējumos pēc gudrības nonāktu pie kāda gala slēdziena un ieskatītu, ka bezdievība ir muļķība, —un muļķība ir neprāts,
26. Tad es atradu kaut ko, kas ir rūgtāks nekā nāve, un proti sievieti, kas līdzīga ķepamam tīklam, kupas sirds ir cilpas un kuras rokas ir važas. Tas, uz kuru Dievam ir labs prāts, izglābsies no viņas, —tomēr, kas grēko, tiks viņas sagūstīts.
27. „Redzi, to es esmu atradis,“ saka mācītājs, „pēc tam, kad es esmu licis pieredzes citu pie citas, lai iegūtu drošu gala spriedumu:
28. Bet ko mana dvēsele arvien vēl meklē un ko es neesmu vēl atradis, tas ir sekojošais: starp tūkstošiem es esmu atradis vismaz vienu īstu un cilvēciski pilnvērtīgu vīru, bet tādu pat sievieti starp viņiem visiem es neesmu atradis nevienu.
29. Bet redzi, vienu lietu gan es esmu atradis, proti, ka Dievs cilvēku ir radījis atklātu un taisnīgu, bet viņi paši ieslīgst daudzējādā neattaisnojamā gu-drošanā.“