Salamans mācītājs 9 NLB
1. To visu es apsvēru sirdī un izprātoju, ka taisnie un gudrie un viņu darbi ir Dieva rokā: vai mīlestība, vai naids, to cilvēks nezina, viss viņiem priekšā.
2. Vienādi visiem, viens liktenis taisnajam un ļaundarim, labam un šķīstam un nešķīstam, upurētājam un tam, kas nenes upurus. Kā labajam, tā grēciniekam! Tam, kas zvēr, tāpat kā tam, kurš vairās zvēresta!
3. Redzi, kāds ļaunums ir visā, kas notiek zem saules: viens liktenis visiem, un cilvēkbērnu sirds ir ļaunuma pilna, un dulnums tiem sirdī, kamēr tie dzīvi, un pēc tam – prom pie mirušajiem!
4. Kurš pieskaitīts dzīvajiem, tam ir cerība – jo, patiesi, labāk dzīvs suns nekā miris lauva!
5. Jo dzīvie zina, ka viņi mirs, bet mirušie nezina neko, un nekā tiem vairs neiegūt – pat atmiņa par tiem ir zudusi.
6. Gan viņu mīlestība, gan viņu naids, gan viņu skaudība jau ir zudusi, un nemūžam viņiem vairs nebūs daļas pie tā, kas notiek zem saules.
7. Ej un ēd savu maizi ar prieku, dzer līksmā prātā savu vīnu – Dievam patīk, ko tu dari!
8. Lai tavas drānas vienmēr ir baltas un svaidāmā eļļa tev uz galvas!
9. Baudi dzīvi ar sievieti, kuru mīli, visas savas nīcīgās dzīves dienas, ko viņš tev devis zem saules – visas savas nīcīgās dienas, jo tā tava daļa dzīvē un pūliņos, kamēr tu nopūlies zem saules!
10. Ko tava roka spēj izdarīt, to dari ar visu spēku, jo tur nebūs ne darba, ne domas, ne zināšanas, ne gudrības – kapā, kurp tu dodies.
11. Redzi, ko vēl es ieraudzīju zem saules: nedz žiglākie uzvar skrējienā, nedz spēcīgākie kaujā, nedz gudrākajiem maize, nedz saprātīgākajiem bagātība, nedz zinīgākajiem vēlība – laiks un gadījums valda pār visiem.
Gudrība labāka par spēku12. Jo cilvēks nezina savu stundu! Tāpat kā zivis, kas krīt ļaunā tīklā, un kā putnus, kas notverti cilpā, tāpat cilvēkbērnus sagūsta ļauns laiks, kas tiem pēkšņi uznāk.
13. Arī te es saskatīju gudrību, kas zem saules, un man tā izlikās liela.
14. Bija kāda maza pilsēta, un tajā nedaudz cilvēku, un liels ķēniņš nāca pret to un aplenca, un uzcēla pret to augstus torņus.
15. Bet tur atradās gudrs nabaga vīrs, un viņš izglāba pilsētu ar savu gudrību, bet neviens to nabaga vīru neatcerējās.
16. Un es saku: labāk gudrība nekā spēks – tomēr nabaga gudrība top nicināta un viņa vārdos neklausās.
17. Labāk uzklausīt, ko gudrais klusībā saka, nevis ko muļķu pavēlnieks kliedz.
18. Gudrība ir pārāka par kara rīkiem, bet viens grēcinieks var pazudināt daudz laba!