Esteres 1 NLB

1. Tas notika ķēniņa Ahasvēra laikā, kad viņš valdīja pār simts divdesmit septiņām provincēm no Indijas līdz Etiopijai.

2. Tolaik ķēniņš Ahasvērs sēdēja savas valdības tronī galvaspilsētā Sūsās

3. un savas valdīšanas trešajā gadā rīkoja dzīres visiem saviem augstmaņiem un kalpiem, un pie viņa bija Persijas un Mēdijas karaspēks, kā arī provinču augstmaņiem un vadoņiem.

4. Viņš izrādīja savas valsts bagātības spožumu un greznību un sava dižuma varenību daudzas dienas – simts astoņdesmit dienas.

5. Kad šīs dienas bija apritējušas, ķēniņš rīkoja dzīres visai tautai, visiem, kas bija galvaspilsētā Sūsās, – gan lielam, gan mazam, septiņu dienu dzīres ķēniņa pils dārza pagalmā.

6. Vieglbalts un purpurzils lina audums, ietverts ar sarkana purpura stiegrām, sudraba riņķiem piekārts pie marmora stabiem, zviļņi zeltā un sudrabā, uz grīdas smaragda, marmora un pērļu mozaīka, izlikta dārgakmeņu javā.

7. Un dzērieni zelta traukos – trauki tik dažādi! – un valdības vīna tik daudz, kā tikai ķēniņam klājas.

8. Bet dzert nevienu nemudināja, jo ikvienam, kas viņa namā svarīgs, ķēniņš bija vēlējis darīt, kā tīk.

9. Arī ķēniņiene Vaštī rīkoja sievu dzīres ķēniņa Ahasvēra valdības pilī.

10. Septītajā dienā, kad ķēniņa sirds no vīna bija iesilusi, viņš teica Mehūmānam, Biztam, Harbonam, Bigtam, Abagtam, Zētaram un Karkasam, septiņiem einuhiem, kuri apkalpoja ķēniņu Ahasvēru,

11. lai pie ķēniņa atved ķēniņieni Vaštī ar valdības kroni galvā, lai tautas un augstmaņi redz viņas skaistumu, jo viņa bija daiļa no skata.

12. Bet ķēniņiene Vaštī liedzās nākt pēc ķēniņa pavēles, ko viņai nodeva einuhi, un ķēniņš aizsvilies dusmās ļoti saniknojās.

13. Tad ķēniņš runāja ar gudrajiem, kuri zināja laikus, jo visas lietas ķēniņš kārtoja ar tiem, kas zināja likumus un tiesu.

14. Tuvākie viņam bija Karšna, Šētārs, Admāta, Taršīšs, Meress, Marsna un Memūhāns – septiņi Persijas un Mēdijas augstmaņi, kuri drīkstēja uzlūkot ķēniņa vaigu un sēdēja pirmajās vietās valdībā.

15. Ko nu pēc likuma darīt ar ķēniņieni Vaštī? – jo viņa nepildīja ķēniņa Ahasvēra pavēli, ko tai bija nodevuši einuhi.

16. Un Memūhāns teica ķēniņam un augstmaņiem: “Ne tikai pret ķēniņu vien noziegusies ķēniņiene Vaštī, bet arī pret visiem augstmaņiem un tautām, kas ķēniņa Ahasvēra pavalstīs.

17. Jo ziņa par ķēniņieni izies pie visām sievām, un tās nievās savus vīrus, sacīdamas: ķēniņš Ahasvērs vēlēja vest savā priekšā ķēniņieni Vaštī, bet viņa nenāca! –

18. Un jau šodien visas Persijas un Mēdijas kundzes, kas vien būs par ķēniņieni dzirdējušas, to pašu teiks ķēniņa augstmaņiem – tad nievu un dusmu būs gana.

19. Un, ja tas ķēniņam tīk, lai viņš izdod pavēli, kas tiek ierakstīta Persijas un Mēdijas likumos un netiek atcelta, proti: lai Vaštī vairs nenāk ķēniņa Ahasvēra priekšā un viņas valdīšanu ķēniņš lai dod kādai citai, kas labāka.

20. Un, kad ķēniņa rīkojums, ko viņš pasludinājis visai plašajai valstij, kļūs zināms, tad ik sieva godās savu vīru – gan lielu, gan mazu.”

21. Šie vārdi patika ķēniņam un augstmaņiem, un ķēniņš darīja, kā Memūhāns teica.

22. Un ķēniņš sūtīja vēstījumus visām provincēm – ikvienai provincei tās rakstībā un ikvienai tautai tās valodā, lai katrs vīrs būtu valdnieks savā namā un runātu savas tautas mēlē.