Esteres 4 LG8
1. Kad nu Mordohajs dabūja zināt visu, kas bija noticis, tad Mordohajs saplosīja savas drēbes un apvilka maisu ar pelniem, un gāja pilsētas vidū, un brēca ar lielu un rūgtu brēkšanu.
2. Un viņš nāca ķēniņa vārtu priekšā; jo (pašos) ķēniņa vārtos neviens nevarēja ieiet ar maisu apģērbies.
3. Un visās valstīs un vietās, kurp ķēniņa vārds un viņa pavēle nonāca, bija lielas bēdas Jūdiem ar gavēšanu un raudāšanu un bēdāšanos, un daudzi gulēja maisos un pelnos.
4. Tad Esteres meitas un viņas einuhi nāca un viņai to stāstīja, un ķēniņiene iztrūcinājās ļoti un viņa sūtīja drēbes, Mordohaju apģērbt un to maisu viņam atņemt, bet viņš tās nepieņēma.
5. Tad Estere aicināja Hatahu, vienu no ķēniņa einuhiem, kas viņai bija iedots, un viņa pavēlēja Mordohaju izvaicāt, kas un kāpēc tas esot?
6. Un Hatahs izgāja pie Mordohaju uz pilsētas ielu ķēniņa vārtu priekšā.
7. Tad Mordohajs viņam stāstīja visu, kas tam bija noticis, un nospriesto sudrabu, ko Hamans bija solījis ķēniņa mantu namā iesvērt par Jūdiem, ka tie taptu izdeldēti.
8. Un viņš tam deva rakstītās pavēles norakstu, kas Sūsanā bija dota, ka tie taptu izdeldēti, lai viņš to Esterei rādītu un viņai stāstītu, un viņai pavēlētu, iet pie ķēniņa, viņu piesaukt un lūgt savas tautas dēļ.
9. Tad Hatahs nāca un sacīja Esterei Mordohaja vārdus.
10. Un Estere sacīja uz Hatahu un lika Mordohajam teikt:
11. Visi ķēniņa kalpi un visi ķēniņa valsts ļaudis zina, ka ikkatrs, vīrs vai sieva, kas pie ķēniņa nāk iekšējā pagalmā, kas nav aicināts, tam nospriests, to nokaut, (bez vien, kad ķēniņš zelta scepteri viņam piesniedz, ka viņš paliek dzīvs). Bet es neesmu aicināta pie ķēniņa nākt nu jau trīsdesmit dienas.
12. Un Esteres vārdus atsacīja Mordohajam.
13. Tad Mordohajs Esterei atkal lika sacīt: nedomā savā prātā, ka tu savu dzīvību ķēniņa namā labāk izglābsi nekā citi Jūdi.
14. Jo ja tu šinī laikā klusu cietīsi, tad Jūdiem nāks palīdzība un izglābšana no citas vietas, bet tu un tava tēva nams iesiet bojā. Un kas zina, vai tu šī laika labad neesi iecelta par ķēniņieni?
15. Tad Estere Mordohajam lika sacīt:
16. Ej un sapulcē visus Jūdus, kas Sūsanā atrodas, un gavējiet par mani un neēdiet, nedz dzeriet trīs dienas, ne dienu ne nakti; es ar savām meitām, mēs tāpat gavēsim, un tā es iešu pie ķēniņa, jebšu tas nav pēc likuma; ja tad jāiet bojā, tad jāiet bojā.
17. Tad Mordohajs nogāja un darīja visu, ko Estere viņam bija pavēlējusi.