Esteres 7 NLB
1. Ķēniņš un Hāmāns gāja dzert vīnu pie ķēniņienes.
2. Otrā dienā, vīnu dzerdams, ķēniņš teica: “Ko tu prasi, ķēniņiene Estere? Tas tev tiks dots! Ko tu vēlies? Pat pusi valsts tev došu!”
3. Ķēniņiene Estere atbildēja: “Ķēniņ, ja es esmu guvusi tavu vēlību, tad lai man dāvā dzīvību – to es prasu! Un manu tautu – to es vēlos!
4. Jo mani un manu tautu ir pārdevuši, lai nīdētu, kautu un izdeldētu. Ja mēs būtu pārdoti verdzībā, es klusētu, jo tā vēl nebūtu tik liela nelaime, ka jātraucē ķēniņš.”
5. Un ķēniņš Ahasvērs teica ķēniņienei Esterei: “Kurš sadūšojies tā darīt, un kur viņš ir?”
6. Estere teica: “Tas neģēlis un ienaidnieks ir ļaunais Hāmāns!” Tad Hāmānu ķēniņa un ķēniņienes priekšā pārņēma bailes.
7. Un ķēniņš dusmās cēlās no vīna dzeršanas un izgāja pils dārzā, bet Hāmāns palika izlūgties ķēniņienei Esterei dzīvību, jo viņš redzēja, ka ķēniņš lēmis ļaunu.
8. Kad ķēniņš no pils dārza atgriezās turp, kur dzēra vīnu, viņš ieraudzīja Hāmānu nokritušu pār Esteres guļvietu, un ķēniņš teica: “Vai tad pat manā namā un manā klātbūtnē šis klups virsū ķēniņienei?” Līdzko šie vārdi izskanēja no ķēniņa mutes, tā sargi apcietināja Hāmānu.
9. Un Harbona, kāds no einuhiem, kuri bija pie ķēniņa, teica: “Re, Hāmāna mājās stāv piecdesmit elkoņu augstas karātavas, kuras Hāmāns uzslējis Mordohajam – tam, kurš ķēniņam darījis labu.” Un ķēniņš teica: “Pakariet viņu!”
10. Tie pakāra Hāmānu karātavās, kuras viņš bija uzslējis Mordohajam. Tad ķēniņa dusmas rima.