Esteres 8 LTV1965
1. Tai pašā dienā ķēniņš Ahasvers atdāvināja ķēniņienei Esterei jūdu ienaidnieka Hamana namu. Un Mordochajam tika atjauts stāties ķēniņa priekšā, jo Estere bija izstāstījusi, kas viņš viņai bija.
2. Un ķēniņš novilka savu zīmoga gredzenu, ko viņš bija atņēmis Hamanam, un iedeva to Mordochajam. Un Estere iecēla Mordochaju par Hamana nama pārvaldnieku.
3. Tad Estere atkal runāja ar ķēniņu, krita viņam pie kājām, raudāja un lūdza viņu, lai viņš novērš agagieša Hamana ļaunprātību un viņa nodomu, ko viņš bija izdomājis pret jūdiem.
4. Un ķēniņš izstiepa zelta scepteri Esterei pretī, un Estere piecēlās un nostājās ķēniņa priekšā,
5. Un viņa sacīja: „Ja ķēniņam tas patīk, un ja es esmu atradusi žēlastību viņa priekšā, un ja šī lieta šķiet ķēņiņam taisna un es esmu patīkama viņa acīm, tad lai ar rakstītu rīkojumu tiktu atklāti pateikts, ka agagieša Hamana, Hammcdatas dēla, jaunos nolūkos piesūtītie rīkojumi, ar kufiem bija pavēlēts iznīcināt visos valsts apgabalos tur dzīvojošos jūdus, tiek tūliņ atsaukti un atcelti.
6. Jo kā gan es varētu noraudzīties nelaimē, kas stāv priekšā manai tautai, un kā gan lai es spētu noskatīties manu cilts brāļu bojā ejā!“
7. Tad ķēniņš Ahasvers sacīja ķēniņienei Esterei un jūdam Mordochajam; „Lūk, Hamana namu es esmu dāvinājis Esterei, un viņš pats ir pakārts, tādēļ ka viņš bija izstiepis savu roku pret jūdiem.
8. Un jūs drīkstat ķēniņa vārdā rakstīt par jūdiem, kā tas jums šķiet labāk, un drīkstat apzīmogot to ar ķēniņa zīmoga gredzenu, jo raksts, kas rakstīts ķēniņa vārdā un apzīmogots ar ķēniņa zīmoga gredzenu, nav atsaucams!“
9. Tad sapulcējās ķēniņa rakstveži trešajā mēnesī, kas ir sivana mēnesis, divdesmit trešajā dienā un rakstīja saskaņā ar visu, ko pavēlēja Mordochajs par jūdiem, ķēniņa vietniekiem, zemes pārvaldniekiem un zemju dižciltīgajiem no Indijas līdz Aitiopijai, simts divdesmit septiņām zemēm, katrai zemei tās rakstā un katrai tautai tās mēlē un arī jūdiem viņu rakstā un viņu mēlē.
10. Un rakstīja ķēniņa Ahasvera vārdā un apzīmogoja ar ķēniņa zīmoga gredzenu un vēstules izsūtīja ar steigļiem zirgos, kas jāja uz ķēniņa zirgu audzētavās izaudzētiem kumeļiem.
11. Ar šīm vēstulēm ķēniņš atļāva jūdiem katrā atsevišķā pilsētā sapulcēties un aizstāvēt savu dzīvību, iznīcinot, nokaujot un izdeldējot ikvienas tautas vai zemes bruņotu spēku, kas taisītos apdraudēt viņus, viņu bērnus un sievas kā arī izlaupīt šo ļaužu mantu un pie tam—
12. Vienā dienā visās ķēņiņa Ahasvera zemēs, proti, divpadsmitā mēneša, kas ir adara mēnesis, trīspadsmitajā dienā.
13. Noraksts no tā, kas rakstīts, bija jāizsludina kā pavēle katrā zemē, to darot zināmu visiem ļaudīm, lai jūdi varētu būt sagatavoti uz šo dienu un varētu atriebties saviem ienaidniekiem.
14. Pēc īpaša ķēniņa pamudinājuma nekavēties steigļi tad arī naski devās ceļā, jādami uz ķēniņa zigiem, ar ķēniņa pavēli; ari Sūsos tika izsludināta šī pavēle.
15. Un Mordochajs iznāca no ķēniņa pils purpurzilās baltās karaliskās drēbēs ar lielu zelta pieres sprādzi un purpursārtā smalka audekla mētelī; tad Sūsu pilsēta gavilēja un priecājās,
16. Jo jūdiem bija pienākušas laimes, prieka, līksmības un goda pilnas dienas.
17. Un ikvienā zemē un ikvienā pilsētā, kur vien nonāca ķēniņa vārds un viņa pavēle, jūdiem bija prieks un līksmība, dzīres un svētku dienas. Un daudzi no iezemiešiem uzdevās par jūdiem, jo viņiem bija uznākušas bailes no jūdiem.