Esteres 9 LG8

1. Tad nu divpadsmitā mēnesī, tas ir Adara mēnesis, trīspadsmitā dienā, kad pēc ķēniņa vārda un pavēles notikās, tai dienā, kad Jūdu ienaidnieki cerēja tos pārvarēt, bet tas otrādi pārgriezās, ka Jūdi pārvarēja savus nīdētājus, -

2. Tad Jūdi sapulcējās savās pilsētās pa visām ķēniņa Ahasverus valstīm, ka tie rokas pieliktu pie tiem, kas viņu nelaimi meklēja, un neviens nepastāvēja viņu priekšā, jo bailes no viņiem bija nākušas pār visiem ļaudīm.

3. Un visi lielkungi pa tām valstīm un valdnieki un zemes valdītāji un ķēniņa mantas uzraugi godāja Jūdus, jo bailes no Mordohaja pār tiem bija nākušas.

4. Jo Mordohajs bija liels ķēniņa namā, un viņa slava izgāja pa visām valstīm, jo tas vīrs Mordohajs tapa jo dienas jo augstāks.

5. Bet Jūdi kāvās pret visiem saviem ienaidniekiem, ar zobenu kaudami un nokaudami un nomaitādami, un darīja ar saviem nīdētājiem pēc sava prāta.

6. Un Sūsanas pilī Jūdi ir nokāvuši un nomaitājuši piecsimt vīrus

7. Un Paršandatu un Dalfonu un Aspatu

8. Un Poratu un Adaliju un Aridatu

9. Un Parmastu un Arisaju un Aridaju un Vajezatu.

10. Hamana, Hammedatus dēla, Jūdu ienaidnieka, desmit dēlus tie nokāva, bet tie savas rokas nepielika pie laupījuma.

11. Tai dienā nokauto skaits tapa zināms ķēniņam Sūsanas pilī.

12. Un ķēniņš sacīja uz ķēniņieni Esteri: Sūsanas pilī Jūdi ir nokāvuši un nomaitājuši piecsimt vīrus, un arī Hamana desmit dēlus, ko tad tie nebūs darījuši citās ķēniņa valstīs? Un nu, kas ir tava lūgšana, tas tev taps dots; un kas vēl tava prasīšana, tai būs notikt.

13. Tad Estere sacīja: ja ķēniņam patīk, tad lai Jūdi, kas ir Sūsanā, arī rīt dara pēc šīs dienas atvēlēšanas, un lai Hamana desmit dēli pie koka top pakārti.

14. Tad ķēniņš pavēlēja, lai to dara, un pavēle tapa dota Sūsanā, un tie pakāra Hamana desmit dēlus.

15. Un Jūdi, kas bija Sūsanā, sapulcējās četrpadsmitā dienā, Adara mēnesī, un nokāva Sūsanā trīssimt vīrus, bet tie savu roku nepielika pie laupījuma.

16. Un citi Jūdi, kas bija ķēniņa valstīs, sapulcējās, ka tie savas dzīvības labad kautos un ka tiem miers būtu no saviem ienaidniekiem, un tie nokāva no saviem nīdētājiem septiņdesmit piecus tūkstošus, bet tie savas rokas nepielika pie laupījuma.

17. Tas notikās trīspadsmitā dienā, Adara mēnesī, un viņa četrpadsmitā dienā tie dusēja, un šo dienu iecēla par dzīru un līksmības dienu.

18. Bet Jūdi, kas Sūsanā bija sapulcējušies trīspadsmitā un četrpadsmitā dienā, tie dusēja piecpadsmitā dienā un to iecēla par dzīru un līksmības dienu.

19. Tāpēc Jūdi, kas ciemos un miestos dzīvoja, to četrpadsmito Adara mēneša dienu cēla par prieku un dzīru un svētku dienu, un kur cits citam sūtīja dāvanas.

20. Un Mordohajs uzrakstīja šās lietas un sūtīja vēstules pie visiem Jūdiem, kas bija visās ķēniņa Ahasverus valstīs tuvu un tālu,

21. Tiem par stipru likumu noteikdams, lai četrpadsmito un piecpadsmito Adara mēneša dienu ik gadus svētī,

22. Tādēļ ka pa tām dienām Jūdi bija mieru dabūjuši no saviem ienaidniekiem, un tādēļ ka tai mēnesī viņu noskumšana bija pārvērtusies par prieku un viņu bēdas par labām dienām, lai tie tās dara par dzīru un līksmības dienām un sūta cits citam dāvinājumus un nabagiem dāvanas.

23. Un Jūdi pieņēma, kā tie bija sākuši darīt, un ko Mordohajs tiem bija rakstījis.

24. Proti ka agaģietis Hamans, Hammedatus dēls, visu Jūdu ienaidnieks, pret Jūdiem bija nodomājis, tos izdeldēt, un ka viņš metis meslus, tas ir pur, tos biedināt un nomaitāt.

25. Bet kad (Estere) ķēniņa priekšā nākusi, tad šis caur vēstulēm pavēlējis, ka viņa niknās domas, ko viņš par Jūdiem bija nodomājis, atgrieztos uz viņa galvu, un tie viņu ar viņa dēliem pakāruši pie koka.

26. Tādēļ tie šās dienas sauca Purim, no meslu vārda “pur”. Tādēļ pēc visiem vārdiem vēstulē, un ko tie paši bija redzējuši un kas tiem bija noticis,

27. Jūdi to iecēla un nolika sev un saviem bērniem un visiem, kas viņiem pieķērās, ka to nepārkāptu, bet ka svētītu šās divas dienas pēc viņu rakstiem un pēc viņu nospriestā laika ikgadus;

28. Ka šīs dienas taptu pieminētas un turētas pie visām paaudzēm, ikvienā augumā, ikvienā radā, ikvienā valstī un ikvienā pilsētā, un ka purim dienas nepārkāptu Jūdu starpā un ka viņu piemiņa netaptu aizmirsta pie viņu bērnu bērniem.

29. Un ķēniņiene Estere, Abihaīla meita, un Mordohajs, Jūds, rakstīja ar visu savu spēku un ietekmi apstiprināt šo otru vēstuli par Purim.

30. Un viņš sūtīja vēstules visiem Jūdiem uz visām simts divdesmit septiņām ķēniņa Ahasverus valstīm ar miera un uzticības vārdiem,

31. Lai tie šīs Purim dienas pastāvīgi svētī savā nospriestā laikā, tā kā ebrejs Mordohajs un ķēniņiene Estere to bija iecēluši, un tā kā tie paši sev un savam dzimumam bija apstiprinājuši, līdz ar gavēņu un gaudu noteikumiem.

32. Un Estere apstiprināja ar savu pavēli šos Purim likumus, un tie tapa ierakstīti grāmatā.