2. Mozus 10 LTV1965
1. Un tas Kungs sacīja Mozum: „Ej pie faraona, jo Es esmu apcietinājis viņa sirdi un viņa kalpu sirdis, lai parādītu šīs savas zīmes viņu vidū
2. Un lai jūs, jūsu bērniem un bērnu bērniem dzirdot, stāstītu, kādus varenus darbus Es Ēģiptē esmu darījis un kādas zīmes Es tur esmu cēlis viņu vidū, lai viņi zinātu, ka Es esmu tas Kungs.“
3. Un Mozus ar Aronu gāja pie faraona un sacīja viņam: „Tā saka tas Kungs, ebrēju Dievs: „Cik ilgi tu liegsies Man paklausīt un atlaist manu tautu, lai tā Man kalpotu?
4. Jo, ja tu liedzies atlaist, redzi, tad Es rīt tavās robežās atvedīšu siseņus.
5. Un tie apklās zemes virsu tā, ka nebūs iespējams zemi saredzēt, un tie aprīs visu atlikumu, kas pāri palicis pēc krusas, un noēdīs visus kokus, kas jums zaļo laukā.
6. Un tie piepildīs tavus namus un tavu kalpu namus un visas Ēģiptes namus, kā to nedz tavi tēvi, nedz tavu tēvu tēvi, kamēr tie dzīvo virs zemes, nav redzējuši līdz pat šai dienai.“ Un viņš novērsās un aizgāja no faraona.
7. Tad faraona kalpi sacīja viņam: „Cik ilgi šis vīrs būs mums par slazda valgu? Atlaid šos ļaudis, lai tic kalpo tam Kungam, savam Dievam. Vai vēl tu neredzi, ka Ēģipte iet bojā?“
8. Un Mozus un Arons tika atvesti pie faraona, un viņš sacīja tiem: „Ejiet, kalpojiet tam Kungam, savam Dievam! Cik tad ir to gājēju?
9. Tad Mozus sacīja: „Mēs gribam iet ar saviem jauniešiem un ar saviem sirmgalvjiem, ar saviem dēliem un ar savām meitām, ar saviem sīklopiem un liellopiem, jo mums svētki jāsvētī tam Kungam.“
10. Tad viņš sacīja: „Kungs pasarg! Lai es jūs atlaistu ar jūsu bērniem! Redziet, ka ļaunums ir jūsu prātā.
11. Nē, bet ejiet taču jūs vīri un kalpojiet savam Kungam, kā jūs to vēlaties.“ Un viņus padzina no faraona nama.
12. Tad tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku pret Ēģiptes zemi siseņu dēļ, lai tie nāk pār Ēģiptes zemi, lai nograuž visu zemes zaļumu, visu, ko atlicinājusi krusa.“
13. Un Mozus izstiepa savu zizli pār Ēģiptes zemi; tad tas Kungs lika pūst austrumu vējam visu to dienu un visu nakti. Un no rīta austrumu vējš atveda siseņus.
14. Un siseņi nācapār visu Ēģiptes zemi un nolaidās visas Ēģiptes zemes robežās ļoti lielos pulkos. Tādu siseņu baru vēl nekad nebija bijis un arī nekad nebūs.
15. Un viss zemes virsus bija apklāts tā, ka zeme vairs nebija saredzama, un tie noēda visu zemes zaļumu un visus augļu kokus, kādus krusa bija atlicinājusi, un neatstāja pāri nekā—nedz kokus, nedz lauku augus visā Ēģiptes zemē.
16. Un faraons steidzīgi aicināja Mozu un Aronu un sacīja: „Es esmu apgrēkojies pret to Kungu, jūsu Dievu, un jums.
17. Bet piedod man manus grēkus kaut vēl šo reizi un aizlūdz pie tā Kunga, jūsu Dieva, ka tas no manis atņemtu kaut šo nāvi.“
18. Mozus aizgāja no faraona un pielūdza to Kungu.
19. Un tas Kungs sūtīja ļoti stipru rietumu vēju, un tas sacēla siseņus un iedzina Niedjru jūrā, tā ka no siseņiem visas Ēģiptes robežās nepalika pāri neviens.
20. Bet tas Kungs apcietināja faraona sirdi, un tas neatlaida Israēla bērnus.
21. Un tas Kungs sacīja Mozum: „Izstiep savu roku pret debesīm, un būs tumsa pār Ēģiptes zemi, tāda tumsa, ka to ar rokām var grābt.“
22. Un Mozus izstiepa savu roku pret debesīm; tad radās jo bieza tumsa visā Ēģiptes zemē trīs dienas.
23. Cits cita nevarēja redzēt, un arī neviens trijās dienās nepacēlās no savas vietas. Bet ikvienam israēlietim bija aizvien gaisma savā dzīvoklī.
24. Un faraons ataicināja Mozu un sacīja: „Ejiet, kalpojiet tam Kungam; tikai savus sīklopus un savus liellopus atstājiet; bet jūsu mazie bērni lai iet jums līdz.“
25. Un Mozus sacīja: „Tev jādod mūsu rokās kaujamie un dedzināmie upuflopi, ka mēs tos varam upurēt tam Kungam, mūsu Dievam.
26. Tāpēc arī mūsu ganāmpulkiem ir jāiet ar mums kopā; neviens nags lai nepaliek, jo mēs no tiem ņemsim, lai kalpotu tam Kungam, savam Dievam. Mēs arī nezinām, kādiem jābūt mūsu upuriem, kalpojot tam Kungam, kamēr mēs turp nenonāksim.“
27. Un tas Kungs apcietināja faraona sirdi, un viņš negribēja tos atlaist.
28. Un faraons sacīja yiņam: „Ej prom no manis; sargies, ka tu neparādies mana vaiga priekšā, jo tanī dienā, kad es tavu vaigu ieraudzīšu, tu mirsi!“
29. Tad Mozus sacīja: „Lai notiek tā! Es turpmāk vairs nerādīšos tava vaiga priekšā.“