2. Mozus 12 LG8

1. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un Āronu Ēģiptes zemē un sacīja:

2. Šis mēnesis lai pie jums ir pirmais un no šī mēneša jums būs iesākt gadu.

3. Runājiet uz visu Israēla draudzi un sakāt: šī mēneša desmitā dienā lai tie ņem, ikviens nama tēvs, vienu jēru, uz ikvienu namu vienu jēru.

4. Bet ja kāds nams ir par mazu priekš viena jēra, tad lai viņš un šī nama tuvākais kaimiņš ņem vienu pēc dvēseļu skaita; pēc tā mēra, cik ikviens var apēst, būs skaitīt uz to jēru.

5. Jēru bez vainas jums būs ņemt, auniņu, vienu gadu vecu. No avīm un kazām jums to būs ņemt.

6. Un jums to būs glabāt līdz šī mēneša četrpadsmitai dienai, un visai Israēla draudzes sapulcei to būs nokaut ap vakaru.

7. Un būs ņemt no asinīm un aptraipīt abus durvju stenderus un palodu pie namiem, kur to ēdīs.

8. Un būs ēst gaļu tanī naktī, ugunī ceptu, ar neraudzētu maizi, ar rūgtām zālēm tiem to būs ēst.

9. Jums to nebūs ēst jēlu, nedz ūdenī vārītu, bet ugunī ceptu, viņa galvu ar viņa lieliem un ar viņa iekšām.

10. Jums arī no tā nebūs neko atlicināt līdz rītam, bet kas no tā līdz rītam atliek, to jums ar uguni būs sadedzināt.

11. Tā jums to nu būs ēst: jūsu gurni lai ir apjozti, jūsu kurpes kājās un jūsu spieķi rokās, un jums to būs steigšus ēst; tas ir Tā Kunga Pashā (saudzēšana).

12. Jo šinī naktī Es pārstaigāšu Ēģiptes zemi un sitīšu visus pirmdzimtos Ēģiptes zemē, no cilvēkiem līdz lopiem. Es parādīšu sodību pie visiem ēģiptiešu dieviem, Es, Tas Kungs.

13. Un tām asinīm jums būs par zīmi būt pie tiem namiem, kur jūs esat. Kad Es tās asinis redzēšu, tad Es jums iešu garām, un pie jums nebūs mocība, kas samaitā, kad Es Ēģiptes zemi sitīšu.

14. Un šī diena jums būs par piemiņu, un jums to būs svētīt Tam Kungam par svētkiem, uz bērnu bērniem par mūžīgu likumu.

15. Septiņas dienas jums būs ēst neraudzētu maizi; bet pirmā dienā raugu būs izmest no jūsu namiem; jo ikkatrs, kas ēd raudzētu maizi, no pirmās dienas līdz septītai, tā dvēsele lai top izdeldēta no Israēla.

16. Un pirmajā dienā būs svētai sapulcei būt, un arī septītajā dienā būs svētai sapulcei būt; tajās dienās jums nekāda darba nebūs darīt, tik vien, ko kurš ēd, to jūs varat sataisīt.

17. Tad nu turiet Neraudzētās maizes svētkus; tāpēc, ka Es tai dienā jūsu spēku esmu izvedis no Ēģiptes zemes, un turiet šo dienu visās savās paaudzēs kā mūžīgu likumu.

18. Pirmā mēnesī, četrpadsmitā mēneša dienā, vakarā jums būs ēst neraudzētu maizi līdz divdesmit pirmās dienas vakaram.

19. Septiņas dienas raugs lai netop atrasts jūsu namos, jo kas raudzētu maizi ēdīs, tā dvēsele lai top izdeldēta no Israēla draudzes, vai būtu svešinieks, vai iedzīvotājs.

20. Jums nekā raudzēta nebūs ēst; visās jūsu mājvietās jums būs ēst neraudzētu maizi.

21. Tad Mozus aicināja visus Israēla vecajus un uz tiem sacīja: ķerat un ņemat sev jērus savām saimēm un nokaujiet to Pashā.

22. Un ņemiet īzapu pušķi un mērciet to asinīs, kas bļodā, un aptraipiet palodu un abas stenderes ar asinīm, kas bļodā; bet nevienam nebūs iziet pa savām nama durvīm līdz rītam.

23. Jo Tas Kungs ies garām, sist ēģiptiešus; bet kad viņš redzēs asinis pie palodas un pie abām stenderēm, tad Tas Kungs tām durvīm ies garām un samaitātājam neļaus ieiet jūsu namos uz mocību.

24. Tāpēc turat šo lietu par likumu pie sevis un saviem bērniem mūžīgi.

25. Un kad jūs nāksiet zemē, ko Tas Kungs jums dos, kā Viņš ir runājis, tad jums šo Dieva kalpošanu būs turēt.

26. Un kad jūsu bērni uz jums sacīs: kas jums tā tāda Dieva kalpošana?

27. Tad jums būs sacīt: tas ir Pashā upuris Tam Kungam, kas Israēla bērnu namiem aizgāja garām Ēģiptes zemē, kad Viņš sita ēģiptiešus un mūsu namus izglāba. Tad ļaudis liecās pie zemes un pielūdza.

28. Un Israēla bērni gāja un darīja, kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.

29. Un nakts vidū Tas Kungs sita visus pirmdzimušos Ēģiptes zemē, no Faraona pirmdzimušā, kam uz viņa krēsla bija jāsēž, līdz cietumnieka pirmdzimušam, kas cietumā bija, un visus lopu pirmdzimtos.

30. Tad Faraons cēlās naktī un visi viņa kalpi un visi ēģiptieši, un liela brēkšana bija Ēģiptes zemē, jo neviens nams nebija, kur nebija miroņa.

31. Un viņš aicināja Mozu un Āronu naktī un sacīja: ceļaties, izejat no manu ļaužu vidus, gan jūs, gan Israēla bērni, un noejat, kalpojiet Tam Kungam pēc jūsu vārdiem.

32. Ņemiet arīdzan līdz savus sīkos un lielos lopus, itin kā jūs esat runājuši, un noejat un svētījiet mani arīdzan.

33. Un ēģiptieši spieda ļaudis, lai tos steigšus izdzītu no zemes; jo tie sacīja: mums visiem jāmirst.

34. Un ļaudis nesa savu mīklu, pirms tā bija saraudzēta, abras savās drēbēs iesietas, uz saviem pleciem.

35. Un Israēla bērni bija darījuši pēc Mozus vārda un prasījuši no ēģiptiešiem sudraba traukus un zelta traukus un drēbes.

36. Tas Kungs ļaudīm arī bija žēlastību devis ēģiptiešu priekšā, ka tie viņiem deva; un viņi aplaupīja ēģiptiešus.

37. Tā Israēla bērni izgāja no Raamzes uz Sukotu, kādi sešsimt tūkstoš vīri kājām bez bērniem.

38. Un līdz ar tiem izgāja vēl visādi piedzīvotāji un sīki lopi un lieli lopi, varen daudz lopu.

39. Un no mīklas, ko tie bija nesuši no Ēģiptes zemes, tie cepa neraudzētas karašas; jo tā nebija raudzēta; jo tie tapa izdzīti no Ēģiptes zemes, un tie nevarēja kavēties, nedz sev sataisīt ceļamaizi.

40. Un Israēla bērnu laiks, ko tie mituši Ēģiptes zemē, ir četri simti un trīsdesmit gadi.

41. Un kad četri simti un trīsdesmit gadi bija pagājuši, tad tas notika; tai dienā viss Tā Kunga pulks izgāja no Ēģiptes zemes.

42. Šo nakti Tam Kungam būs svētu turēt, tāpēc ka Viņš tos izvedis no Ēģiptes zemes; šī ir tā nakts, ko Tam Kungam lai svētī visi Israēla bērni uz radu radiem.

43. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu un Āronu: šis ir Pashā likums. Nevienam svešiniekam no tā nebūs ēst.

44. Bet ikvienam par naudu pirktam kalpam, kad tas apgraizīts, būs no tā ēst.

45. Nevienam piedzīvotājam nedz algādzim no tā nebūs ēst.

46. Vienā namā to būs ēst. Jums no tās gaļas nekā nebūs iznest no nama, un neviena kaula jums pie tā nebūs salauzt.

47. Visai Israēla draudzei to būs darīt.

48. Bet ja kāds svešinieks pie tevis mājo un Tam Kungam grib svētīt Pashā svētkus, tad lai viņam apgraiza visus vīriešus, un tad tas var nākt to svētīt; tad viņš būs tā kā viens, kas tai zemē dzimis, bet nevienam neapgraizītam nebūs no tā ēst.

49. Vienādai bauslībai būs būt Israēla bērnam un svešiniekam, kas jūsu vidū piemīt.

50. Un visi Israēla bērni darīja, tā kā Tas Kungs Mozum un Āronam bija pavēlējis; tā tie darīja.

51. Un tas notika, tanī pašā dienā Tas Kungs Israēla bērnus izveda no Ēģiptes zemes ar viņu pulkiem.