2. Mozus 14 LG8
1. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2. Runā uz Israēla bērniem, lai tie griežas un uzceļ nometni pret Pi Hahirotu, starp Migdolu un jūru, šaipus Baāl Cefonas; tai pretī jums būs uzcelt nometni pie jūras.
3. Tad Faraons sacīs par Israēla bērniem, tie ir apmaldījušies tai zemē, tuksnesis tiem ir visapkārt.
4. Un Es apcietināšu Faraona sirdi, ka tas viņus vajās, un Es pagodināšos pie Faraona un pie visa viņa spēka, tā ka ēģiptiešiem būs atzīt, ka Es esmu Tas Kungs. Un tie tā darīja.
5. Kad nu Ēģiptes ķēniņam tapa sacīts, ka ļaudis ir aizbēguši, tad Faraona un viņa kalpu sirdis pārvērtās pret ļaudīm un tie sacīja: ko mēs esam darījuši, Israēli atlaizdami, ka tie mums vairs nekalpo?
6. Un viņš iejūdza savus ratus un ņēma līdz savus ļaudis.
7. Un viņš ņēma sešsimt izlasītus ratus un visus Ēģiptes zemes ratus un virsniekus pār tiem visiem.
8. Un Tas Kungs apcietināja Faraona, Ēģiptes ķēniņa, sirdi, ka tas Israēla bērnus vajāja; bet Israēla bērni izgāja caur augstu roku.
9. Un ēģiptieši tiem sekoja un tos panāca, kur tie nometni bija apmetuši pie jūras, visi Faraona zirgi, rati un viņa jātnieki un viņa spēks pie Pi Hahirot ielejas pret Baāl Cefonu.
10. Kad nu Faraons bija tuvu pie tiem, tad Israēla bērni pacēla savas acis, un redzi, ēģiptieši sekoja viņiem; un Israēla bērni ļoti bijās un brēca uz To Kungu.
11. Un tie sacīja uz Mozu: vai nebija kapenes Ēģiptes zemē, ka tu mūs esi aizvedis, lai mirstam tuksnesī? Kāpēc tu mums to esi darījis, ka tu mūs esi izvedis no Ēģiptes zemes.
12. Vai tā nav valoda, ko mēs Ēģiptes zemē uz tevi runājām sacīdami: atstājies no mums, un lai kalpojam ēģiptiešiem; jo tas mums būtu labāk bijis, kalpot ēģiptiešiem, nekā mirt tuksnesī.
13. Tad Mozus sacīja uz ļaudīm: nebīstaties, pastāviet un lūkojiet Tā Kunga pestīšanu, ko Viņš šodien jums darīs. Jo ēģiptiešus, ko jūs šodien redzat, jūs mūžam vairs neredzēsiet.
14. Tas Kungs karos par jums, un jūs būsiet mierā.
15. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ko tu brēc uz Mani? Saki Israēla bērniem, lai dodās ceļā.
16. Un tu pacel savu zizli un izstiep savu roku pār jūru un pāršķir to, ka Israēla bērni var iziet cauri caur jūras vidu pa sausumu.
17. Un redzi, Es apcietināšu ēģiptiešu sirdi, ka tie viņus vajās, un Es pagodināšos pie Faraona un pie visa viņa spēka, pie viņa ratiem un pie viņa jātniekiem.
18. Un ēģiptiešiem būs atzīt, ka Es esmu Tas Kungs, kad Es pagodināšos pie Faraona, pie viņa ratiem un pie viņa jātniekiem.
19. Un Dieva eņģelis, kas Israēla nometnei gāja pa priekšu, cēlās un apstājās aiz viņiem, un padebeša stabs cēlās arīdzan no viņu priekšas un apstājās aiz viņiem.
20. Un tas nāca starp ēģiptiešu nometni un Israēla nometni, un padebesis bija (ēģiptiešiem) tumšs un darīja (Israēla bērniem) nakti gaišu, tā ka cauru nakti tie nevarēja tikt pie šiem.
21. Kad nu Mozus savu roku izstiepa pār jūru, tad Tas Kungs jūrai lika notecēt caur stipru austruma vēju visu nakti, un darīja jūru sausu, un ūdens pāršķīrās.
22. Un Israēla bērni iegāja jūras vidū sausām kājām, un ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku.
23. Un ēģiptieši tiem sekoja un iegāja aiz tiem, visi Faraona zirgi, viņa rati un viņa jātnieki jūras vidū.
24. Un notikās rīta krēslā, tad Tas Kungs skatījās uguns un padebeša stabā uz ēģiptiešu karaspēku un iztrūcināja ēģiptiešu karaspēku.
25. Un nogrūda riteņus no viņu ratiem, ka tiem grūti nācās tikt projām; tad ēģiptieši sacīja: lai bēgam no Israēla, jo Tas Kungs karo par viņiem pret ēģiptiešiem.
26. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: izstiep savu roku pār jūru, ka ūdens sagāžas pār ēģiptiešiem, pār viņu ratiem un pār viņu jātniekiem.
27. Tad Mozus savu roku izstiepa pār jūru, un jūra atgriezās pašā rīta krēslā savā straumē, un ēģiptieši bēga viņai pretī, un Tas Kungs iegāza ēģiptiešus jūras vidū.
28. Un ūdens griezās atpakaļ un apklāja ratus un jātniekus, visu Faraona spēku, kas viņiem jūrā sekoja, ka neviens no tiem neatlika.
29. Bet Israēla bērni gāja sausām kājām caur jūras vidu, un ūdens tiem bija par mūri pa labo un kreiso roku.
30. Tā Tas Kungs tanī dienā izglāba Israēli no ēģiptiešu rokas, un Israēls redzēja ēģiptiešus nomirušus jūras malā.
31. Israēls redzēja arīdzan stipro roku, ko Tas Kungs pie ēģiptiešiem bija parādījis. Un ļaudis bijās To Kungu un ticēja Tam Kungam un Viņa kalpam Mozum.