2. Mozus 15 NLB

1. Tad Mozus un Israēla dēli dziedāja Kungam šo dziesmu: “Es dziedāšu Kungam, jo viņš augstin augsts – ir zirgus, ir jātniekus iemeta jūrā!

2. Mans spēks, mana dziesma ir Kungs! Viņš ir mans glābiņš, viņš ir mans Dievs, es slavēšu viņu! Mana tēva Dievs – viņu cildināšu!

3. Kungs ir karotājs, Kungs ir viņa vārds!

4. Faraona ratus un karapulkus viņš iemeta jūrā! Viņa labākie ratu braucēji noslīka Niedru jūrā!

5. Dzīle tos apklājusi, dzelmē kā akmens tie nogājuši!

6. Tava labā roka, Kungs, dižojas spēkā! Tava labā roka, Kungs, sadragā naidnieku!

7. Tavas augstības varenībā tu iznīdē dumpiniekus! Tu savu kvēli sūti – tā aprij viņus kā salmus!

8. Ar tavu nāšu dvesmu tika savākti ūdeņi – kā mūris, kā straumes tie stājās, dzīles sastinga jūras sirdī!

9. Naidnieks teica: es dzīšos, es pievārēšu, dalīšu laupījumu, ko kāroju, – dabūšu, izraušu savu zobenu, ar savu roku tos iznīdēšu!

10. Tu uzpūti savu dvašu – viņus apklāja jūra, kā svins tie nogrima dziļajos ūdeņos!

11. Kas ir kā tu starp dieviem, Kungs?! Kas ir kā tu, augsts svētumā, bijājams slavā, kas dara brīnumus!

12. Tu izstiepi savu labo roku – viņus aprija zeme!

13. Tu savā žēlastībā vadīji tautu, ko izpirki, ar savu spēku to vedināji uz sava svētuma mājokļiem!

14. Dzirdēja tautas – nodrebēja, sāpes sakampa Filistijas iemītniekus!

15. Tad satrūkās Edoma virsnieki pār tūkstošiem, Moāba vadoņi – sagrāba viņus trīsas, pašķīda visi Kanaāna iemītnieki!

16. Tiem uzkritušas briesmas un šaušalas no tava lielā elkoņa! Tie klusēs kā akmens, līdz paies garām tava tauta, Kungs, līdz paies garām tauta, kuru tu izpirki!

17. Tu atvedi to un iedēstīji sava mantojuma kalnā! Savu mītni tu, Kungs, taisīji, mana Kunga svētvietu tavas rokas iedibināja!

18. Kungs lai valda mūžam un vēl!

19. Kad faraona zirgi, rati un jātnieki nonāca jūrā, Kungs lika, lai pār tiem nāk jūras ūdeņi, bet Israēla dēli izgāja caur jūru pa sausu zemi.”

20. Tad praviete Mirjāma, Ārona māsa, ņēma rokā bungas, un visas sievietes devās tai pakaļ bungodamas un diedamas.

21. Un Mirjāma tām teica: “Dziediet Kungam, jo viņš augstin augsts, ir zirgus, ir jātniekus iemeta jūrā!”

22. Mozus vadīja Israēlu no Niedru jūras, un viņi izgāja Šūras tuksnesī. Trīs dienas viņi gāja pa tuksnesi un neatrada ūdeni.

23. Tad viņi nonāca Mārā, bet nevarēja dzert Māras ūdeni, jo tas bija rūgts – tādēļ to nosauca: Māra.

24. Un tauta kurnēja pret Mozu, sacīdama: “Ko lai mēs dzeram?!”

25. Un viņš brēca uz Kungu, un Kungs viņam parādīja kādu koku – viņš iemeta to ūdenī, un ūdens kļuva salds. Tur viņš tiem deva likumus un tiesu, tur viņš tos pārbaudīja

26. un sacīja: “Ja klausīsiet Kunga, sava Dieva, balsij un darīsiet to, kas taisns viņa acīs, klausīsiet viņa pavēlēm un turēsiet viņa likumus, tad visas sērgas, ko es uzliku ēģiptiešiem, es jums neuzlikšu, jo es esmu Kungs, jūsu ārsts!”

27. Un viņi nonāca Ēlīmā – tur bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit palmas, tur viņi apmetās pie ūdens.