2. Mozus 18 LG8
1. Kad nu Jetrus, Midiānas priesteris, Mozus tēvocis, dzirdēja visu, ko Dievs bija darījis Mozum un Israēlim, Saviem ļaudīm, ka Tas Kungs Israēli bija izvedis no Ēģiptes zemes,
2. Tad Jetrus, Mozus tēvocis, ņēma Ciporu, Mozus sievu, ko šis bija atpakaļ sūtījis, un viņa divus dēlus.
3. Tam vienam vārds bija Geršons, jo viņš sacīja: es esmu svešinieks bijis svešā zemē.
4. Un tam otram vārds Eliēzers, jo (viņš sacīja) mana tēva Dievs man bijis par palīgu un mani ir izrāvis no Faraona zobena.
5. Kad nu Jetrus, Mozus tēvocis, un viņa dēli un viņa sieva nāca pie Mozus tuksnesī, kur viņš nometni bija apmetis, pie Tā Dieva kalna, tad viņš lika Mozum sacīt:
6. Es, Jetrus, tavs tēvocis, nāku pie tevis un tava sieva un viņas divi dēli līdz ar viņu.
7. Tad Mozus izgāja ārā savam tēvocim pretī un klanījās un viņu skūpstīja, un tie sasveicinājās viens ar otru un gāja teltī.
8. Un Mozus stāstīja savam tēvocim visu, ko Tas Kungs Israēla dēļ bija darījis Faraonam un ēģiptiešiem, visu grūtumu, kas tiem ceļā bija noticis, un kā Tas Kungs tos bija izglābis.
9. Un Jetrus priecājās par visu labumu, ko Tas Kungs Israēlim bija darījis, ka Viņš tos izglābis no ēģiptiešu rokas.
10. Un Jetrus sacīja: slavēts lai ir Tas Kungs, kas jūs izglābis no ēģiptiešu rokas un no Faraona rokas, kas tos ļaudis izpestījis no ēģiptiešu rokas.
11. Nu es atzīstu, ka Tas Kungs lielāks nekā visi dievi, jo tāds Viņš parādījies, kad ēģiptieši pret viņiem bija lieli.
12. Tad Jetrus, Mozus tēvocis, ņēma dedzināmos upurus un kaujamus upurus priekš Dieva, un Ārons un visi Israēla vecaji nāca ēst maizi ar Mozus tēvoci Dieva priekšā.
13. Un otrā dienā Mozus apsēdās, ļaudis tiesāt, un ļaudis stāvēja Mozus priekšā no rīta līdz vakaram.
14. Kad nu Mozus tēvocis visu redzēja, ko viņš ļaudīm darīja, tad tas sacīja: kas tas ir, ko tu ar ļaudīm dari? Kāpēc tu viens pats sēdi, un visi ļaudis stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?
15. Tad Mozus sacīja uz savu tēvoci: tāpēc ka ļaudis pie manis nāk Dievu vaicāt.
16. Kad tiem ir kāda lieta, tad tie nāk pie manis, un es tiesāju starp vienu un otru un daru tiem zināmus Dieva likumus un Viņa bauslību.
17. Tad Mozus tēvocis uz viņu sacīja: tā nav labi, kā tu dari.
18. Tu gurtin pagursi, gan tu, gan šie ļaudis, kas pie tevis; jo tas tev ir par grūtu, tu viens pats to nespēji izdarīt.
19. Nu klausi manu balsi, - es tev došu padomu, tad Dievs būs ar tevi. Stāvi tu par ļaudīm Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā,
20. Un māci tiem likumus un baušļus, un dari tiem zināmu ceļu, kur tiem jāiet, un darbu, kas tiem jādara.
21. Bet lūko starp visiem ļaudīm pēc krietniem un dievbijīgiem vīriem, pēc taisniem vīriem, kas negausību ienīst, un iecel no šiem pār viņiem virsniekus pār tūkstošiem, virsniekus pār simtiem, virsniekus pār piecdesmitiem un virsniekus pār desmitiem,
22. Un lai tie tos ļaudis tiesā jebkurā laikā; bet tā, ka tie tev nes priekšā visas lielās lietas un visas mazās lietas paši tiesā; atvieglini tā savu nastu, un lai tie tev palīdz nest.
23. Ja tu tā darīsi, un Dievs tev to pavēlēs, tad tu varēsi pastāvēt, un arī visi šie ļaudis nāks savā vietā ar mieru.
24. Un Mozus klausīja sava tēvoča balsij un darīja visu, ko tas bija sacījis.
25. Un Mozus izraudzīja krietnus vīrus no visa Israēla un tos iecēla par virsniekiem pār ļaudīm, virsniekus pār tūkstošiem, virsniekus pār simtiem, virsniekus pār piecdesmitiem un virsniekus pār desmitiem,
26. Ka tie ļaudis jebkurā laikā tiesātu un grūtās lietas nestu Mozus priekšā, bet visas mazās lietas paši tiesātu.
27. Tad Mozus atlaida savu tēvoci, un tas gāja atkal uz savu zemi.