2. Mozus 18 LTV1965
1. Midiana priesteris, Mozus sievas tēvs, Jetrus dzirdēja visu, ko Dievs Mozum un Israēlam, savai tautai, bija darījis, kā tas Kungs Israēlu bija izvedis no Ēģiptes.
2. Tad Jetrus, Mozus sievas tēvs, paņēma Mozus sievu Ciporu—pēc tam, kad tas viņu bija atsūtījis atpakaļ,
3. Un divi tās dēlus. Tā viena vārds ir Geršoms (tāpēc, ka viņš bija sacījis: „Es esmu svešinieks bijis nepazīstamā zemē)“.
4. Bet otra vārds bija Ēliēzers (jo viņš bija sacījis: „Mana tēva Dievs ir mans palīgs bijis, un Viņš mani ir izglābis no faraona zobena“).
5. Un Jetrus, Mozus sievas tēvs, viņa dēli un viņa sieva nāca pie Mozus tuksnesī tanī brīdī, kad tas bija uzcēlis nometni pie Dieva kalna.
6. Un viņš paziņoja Mozum: „Es esmu tavs sievas tēvs Jetrus; pie tevis ir atnākusi tava sieva un līdz ar viņu divi tās dēli.“
7. Un Mozus izgāja savam sievas tēvam pretim un noliecās viņa priekšā un noskūpstīja to, un viņi jautāja viens otram, kā tiem klājas, un tad iegāja teltī.
8. Un Mozus izstāstīja savam sievas tēvam visu, ko tas Kungs faraonam un ēģiptiešiem Israēla labā bija darījis, un visus tos grūtumus, ar kādiem tie ceļā bija sastapušies, un kā tas Kungs viņus bija izglābis.
9. Un Jetrus priecājās par visu, ko tas Kungs Israēlam bija darījis, tos izglābdams no ēģiptiešu rokas.
10. Un Jetrus sacīja: „Svētīts lai ir tas Kungs, kas jūs ir izglābis no ēģiptiešu rokas un no faraona rokas.
11. Tagad es zinu, ka tas Kungs ir lielāks par visiem dieviem, jo Viņš jūs izglābis, kad tie kļuva lieli savā garā.“
12. Un Mozus sievas tēvs Jetrus upurēja dedzināmo un kaujamo upuri Dievam, un Arons un visi Israēla vecaji nāca ēst maizi ar Mozus sievas tēvu Dieva priekšā.
13. Nākamajā dienā Mozus apsēdās, lai ļaudīm spriestu tiesu; un tauta nāca Mozus priekšā no rīta līdz vakaram.
14. Un Mozus sievas tēvs noskatījās visu, ko Mozus tautai darīja, un viņam jautāja: „Kas tas ir, ko tu dari tautai? Kādēļ tu sēdi atsevišķi, un tauta stāv tavā priekšā no rīta līdz vakaram?“
15. Un Mozus atbildēja savam sievas tēvam: „Tauta nāk pie manis vaicāt Dieva prātu.
16. Jo, ja viņiem ir kāda lieta, tad tie nāk pie manis, un es tad spriežu tiesu viņu starpā, darīdams tiem zināmus Dieva likumus un Viņa bauslības noteikumus.“
17. Un Mozus sievas tēvs viņam sacīja: „Tā nav labi, kā tu to dari!
18. Tu pagursi un tavi ļaudis, kas ir te pie tevis, jo pārāk grūts ir tev šis pienākums, tu nevari to izpildīt viens pats.
19. Tagad paklausi mani, es tev došu padomu, un Dievs būs ar tevi. Nostājies tu tautas labad Dieva priekšā un nes tās lietas Dieva priekšā.
20. Māci tiem likumus un noteikumus un dari tiem zināmu to ceļu, kas tiem jāiet, un tos darbus, kādi tiem jādara.
21. Bet tu izraugi sev no visas tautas spējīgus vīrus, kas bīstas Dievu, uzticamus vīrus, kas nav uzpērkami, un iecel tos par priekšniekiem pār tūkstošiem, pār simtiem, pār piecdesmitiem un pār desmitiem.
22. Un lai tie tiesā ļaudis jebkurā laikā, bet lai būtu tā, ka tie katru smagāku! lietu nodotu tev, bet katru mazāku lietu izspriestu paši, tā atvieglodami tevi un palīdzēdami tev nest tavu nastu.
23. Ja tu tā darīsi un Dievs tev tā pavēlēs, tad tu arī varēsi pats pastāvēt, un visi ļaudis ies mājās apmierināti.“
24. Un Mozus paklausīja sava sievas tēva balsij un darīja visu, ko tas tam bija sacījis.
25. Viņš izraudzīja uzticamus vīrus no visa Israēla un iecēla tos tautai par priekšniekiem: pār tūkstošiem, simtiem, piecdesmitiem un desmitiem.
26. Un viņi sprieda tiesu kurā katrā laikā, un visas grūtās lietas tie cēla priekšā Mozum, bet visas sīkās lietas tie iztiesāja paši.
27. Pēc tam Mozus atlaida savu sievas tēvu, un tas atgriezās savā zemē.