2. Mozus 2 LG8
1. Un viens vīrs no Levija nama nogāja un apņēma Levija meitu.
2. Un sieva tapa grūta un dzemdēja dēlu. Kad nu tā redzēja viņu esam skaistu, tad tā viņu paslēpa trīs mēnešus.
3. Bet kad viņu vairs nevarēja paslēpt, tad tā ņēma viņam niedru šķirstiņu un to aptraipīja ar piķi un sveķiem, ielika bērnu tur iekšā, un to nolika niedrēs upmalā.
4. Un viņa māsa stāvēja no tālienes, nolūkot, kas tam notiktu.
5. Tad Faraona meita nonāca upē mazgāties, un viņas jaunavas staigāja upes malā. Un viņa redzēja šķirstu niedru vidū un sūtīja savu kalponi un lika to atnest.
6. Kad nu viņa to atvēra, tad tā redzēja bērniņu, un raugi, puisēns raudāja, un viņa par to apžēlojās un sacīja: šis ir viens no Ebreju bērniņiem.
7. Tad viņa māsa sacīja uz Faraona meitu: vai man būs iet un tev aicināt zīdītāju no Ebreju sievām, kas tev to bērnu var zīdināt?
8. Un Faraona meita uz to sacīja: ej! Un meitene nogāja un aicināja bērniņa māti.
9. Un Faraona meita uz viņu sacīja: ņem šo bērniņu un zīdi man to, es tev došu tavu algu. Un sieva ņēma bērniņu un to zīdīja.
10. Un kad bērniņš bija paaudzis, tad viņa to noveda pie Faraona meitas, un tas viņai tapa par dēlu, un tā viņa vārdu nosauca Mozu (izvilktais), sacīdama: tāpēc, ka es to no ūdens esmu izvilkusi.
11. Un notika tanīs dienās, kad Mozus bija uzaudzis, tad viņš izgāja pie saviem brāļiem un apraudzīja viņu grūtumu un redzēja ēģiptiešu vīru sitam Ebreju vīru, vienu no viņa brāļiem.
12. Un viņš skatījās šurp un turp un redzēdams, ka tur neviena nebija, viņš Ēģiptieti nosita un to apslēpa smiltīs.
13. Un viņš izgāja otrā dienā un redzi, divi Ebreju vīri bārās; un viņš sacīja uz vainīgo: kāpēc tu sit savu tuvāko?
14. Tad tas sacīja: kas tevi mums licis par virsnieku jeb soģi? Vai tu tā saki, mani arīdzan gribēdams nokaut, kā tu Ēģiptieti esi nokāvis? Tad Mozus bijās un sacīja: patiesi šī lieta ir tapusi zināma.
15. Kad nu Faraons šo lietu dzirdēja, tad viņš meklēja Mozu nokaut, un Mozus bēga no Faraona un mita Midiānas zemē un apmetās pie vienas akas.
16. Un Midiānas priesterim bija septiņas meitas; tās nāca smelt un pildīja ūdens siles, dzirdināt sava tēva avis.
17. Bet gani nāca un tās nodzina, un Mozus cēlās tām palīgā un dzirdināja viņu avis.
18. Un kad tās nāca pie sava tēva Reguēļa, tad viņš sacīja: kā tad jūs šodien tik drīz esat pārnākušas?
19. Tad tās sacīja: viens ēģiptiešu vīrs mūs izglābis no ganu rokas, un viņš mums arī smēlis un dzirdinājis mūsu avis.
20. Un tas sacīja uz savām meitām: kur tad viņš ir? Kāpēc jūs šo vīru tur esat atstājušas. Aicinājiet to, maizi ēst.
21. Un Mozum bija pa prātam, palikt pie tā vīra, un tas deva Mozum savu meitu Ciporu par sievu.
22. Tā viņam dzemdēja dēlu, un tas viņa vārdu nosauca Geršomu (piemitējs), sacīdams: es esmu piemitējs svešā zemē.
23. Un ilgu laiku pēc tam Ēģiptes ķēniņš nomira un Israēla bērni nopūtās un brēca par kalpošanu, un viņu brēkšana par kalpošanu uzkāpa pie Dieva.
24. Un Dievs dzirdēja viņu nopūtas, un pieminēja Savu derību ar Ābrahāmu, Īzaku un Jēkabu.
25. Un Dievs uzlūkoja Israēla bērnus un Dievs ņēma to vērā.