2. Mozus 2 NLB
1. Vīrs no Levī nama gāja un ņēma Levī meitu.
2. Un tā sieva kļuva grūta un dzemdēja dēlu, un viņa redzēja, cik viņš jauks, un slēpa to trīs mēnešus.
3. Kad viņa nevarēja to vairs ilgāk slēpt, tā ņēma niedru grozu, apsmērēja to ar darvu un piķi, ielika tajā bērnu un nolika to niedrājā Nīlas krastā.
4. Un viņa māsa nostājās iztālēm, lai zinātu, kas ar viņu notiks.
5. Pie upes mazgāties atnāca faraona meita, viņas kalpones nāca tai līdzi pie Nīlas, un viņa ieraudzīja niedrēs grozu un sūtīja savu kalponi, lai tā paņem to.
6. Viņa to atvēra un ieraudzīja bērnu – un, re, zēns raudāja! – un viņa iežēlojās par to un teica: “Tas ir no ebreju bērniem!”
7. Tad viņa māsa teica faraona meitai: “Vai man iet un pasaukt priekš tevis zīdītāju no ebrejietēm, kas tev bērnu zīdītu?”
8. Un faraona meita viņai teica: “Ej!” Tad jaunava gāja un pasauca bērna māti.
9. Un faraona meita tai teica: “Ņem šo bērnu, zīdi priekš manis, un es tev došu algu!” Un tā sieva paņēma bērnu un zīdīja viņu.
10. Bērns paaugās, viņa atdeva to faraona meitai, un viņš bija tai par dēlu, un viņa to nosauca vārdā Mozus, sacīdama: “Jo no ūdens es viņu izvilku!”
11. Tajās dienās notika tā – Mozus izaudzis izgāja pie savas tautas, redzēja viņu klaušu spaidus un redzēja arī vienu ēģiptieti sitam ebreju no viņa tautas.
12. Viņš paskatījās pa labi, pa kreisi, redzēja, ka neviena nav, nosita ēģiptieti un paslēpa smiltīs.
13. Un viņš izgāja laukā arī nākamajā dienā, un redzi – divi ebreji cīkstējās, un viņš teica pāridarītājam: “Kādēļ tu sit savu tuvāko?!”
14. Bet tas teica: “Kas tad tevi par kungu nolicis, ka tu mūs tiesāsi? Vai tu to saki, lai nokautu mani, kā nokāvi ēģiptieti?” Tad Mozus nobijās un nodomāja: “Droši vien tā lieta kļuvusi zināma!”
15. Kad par to lietu uzzināja faraons, viņš lūkoja nokaut Mozu. Tad Mozus bēga no faraona, apmetās Midjāna zemē un mita pie akas.
16. Midjāna priesterim bija septiņas meitas. Un viņas nāca, smēla ūdeni un pildīja siles, lai dzirdinātu sava tēva avis.
17. Tad atnāca gani un aizdzina viņas. Un Mozus cēlās, aizstāvēja tās un padzirdīja viņu avis.
18. Viņas devās pie sava tēva Reuēla, un viņš teica: “Kādēļ šodien jūs tā steidzāties?”
19. Viņas sacīja: “Kāds ēģiptietis izglāba mūs no ganiem un pat iesmēla mums ūdeni un padzirdīja mūsu avis!”
20. Un viņš teica savām meitām: “Kur viņš ir? Kā tad jūs to vīru pametāt?! Sauciet viņu, lai viņš ēd maizi!”
21. Tad Mozus nolēma apmesties pie tā vīra, un tas deva Mozum savu meitu Ciporu.
22. Viņa dzemdēja dēlu, un viņš to nosauca vārdā Gēršoms, jo viņš sacīja: “Svešinieks es esmu tālā zemē!”
23. Pa to laiku Ēģiptes ķēniņš bija nomiris, un Israēla dēli vaidēja verdzības dēļ, viņi brēca par savu verdzību, un viņu kliegšana nāca pie Dieva.
24. Dievs dzirdēja viņu nopūtas, un Dievs atcerējās savu derību ar Ābrahāmu, ar Īzaku un ar Jēkabu.
25. Dievs redzēja Israēla dēlus un pievērsās viņiem.