2. Mozus 21 LG8

1. Šie nu ir likumi, ko tev viņiem būs likt priekšā.

2. Ja tu pirksi Ebreju kalpu, tad tam būs sešus gadus kalpot, bet septītā tam par velti būs iziet svabadam.

3. Ja tas viens pats ir nācis, tad tam būs vienam pašam iziet, ja viņš bijis laulāts vīrs, tad viņa sievai būs iziet līdz ar viņu.

4. Ja viņa kungs viņam sievu devis, un tā viņam dzemdējusi dēlus vai meitas, tad sievai un viņas bērniem būs palikt kungam, un viņam būs iziet vienam pašam.

5. Bet ja kalps pats sacīs: es mīlēju savu kungu, savu sievu un savus bērnus, es negribu svabads iziet,

6. Tad lai viņa kungs to ved dieviem priekšā, un tad lai to ved pie durvīm vai pie stenderes, un lai viņa kungs tam ausi izdur ar īlenu, un lai tas viņam kalpo mūžam.

7. Ja kads savu meitu pārdevis par kalponi, tad tai nebūs iziet, kā tie kalpi iziet.

8. Ja viņa savam kungam nepatīk, ka viņš to neņem par sievu, tad viņam būs ļaut, lai to izpērk; viņš viltīgi ar to darīdams to nevar pārdot svešai tautai.

9. Bet ja viņš to savam dēlam dod par sievu, tad lai viņai ir meitas tiesa.

10. Ja viņš tam citu ved, tad lai viņai nekā neatrauj no viņas barības, no viņas apsega un piedzīvošanas.

11. Un ja viņš šās trīs lietas nedarīs, tad viņai būs brīvai iziet bez naudas.

12. Kas cilvēku sit, ka tas mirst, tam būs tapt nokautam.

13. Bet kad viņš ar viltu uz to nav glūnējis, bet Dievs ļāvis caur viņa roku tā notikt, tad Es tev nosacīšu kādu vietu, kurp tam būs bēgt.

14. Bet ja kas blēdīgi darījis pret savu tuvāko, viņu viltīgi nokaudams, tad arī no Mana altāra tev to būs ņemt, ka tas tiek nokauts.

15. Ja kas savu tēvu vai savu māti sit, tam būs tapt nokautam.

16. Ja kas cilvēku zog un viņu pārdod, un tas pie viņa top atrasts, tam būs tapt nokautam.

17. Arī kas savu tēvu vai savu māti lād, tam būs tapt nokautam.

18. Un ja vīri baras, un viens otru sit ar akmeni vai ar dūri, ka tas nemirst, bet tam uz gultas jāguļ;

19. Ja tas atkal uzceļas un iet ārā ar savu spieķi, tad tam, kas viņu sita, būs būt nenoziedzīgam; viņam tikai būs maksāt, ko tas ir aizkavējis un to būs pilnībā dziedināt.

20. Un ja kas savu kalpu vai kalponi ar koku sit, ka tas apakš viņa rokas mirst, pie tā to tiešām būs atriebt.

21. Bet ja viņš vienu vai divas dienas paliek pie dzīvības, tad to nebūs atriebt, jo tas ir ar viņa naudu pirkts.

22. Un kad vīri baras un sit grūtu sievu, ka viņas auglis noiet, bet tomēr viņai pašai nekāda vaina nenotiek, tad to ar naudu būs sodīt, cik sievas vīrs viņam noprasa un tam to būs dot pēc soģu sprieduma.

23. Bet ja tai kāda nelaime būs, tad tam būs dot dvēseli pret dvēseli,

24. Aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku,

25. Kāju pret kāju, degunu pret degunu, vāti pret vāti, rētu pret rētu.

26. Un ja kas savu kalpu vai savu kalponi acī sit un to samaitā, tam būs viņu svabadu atlaist tās acs dēļ.

27. Un ja viņš sava kalpa vai savas kalpones zobu izsit, tad tam viņu būs atlaist tā zoba dēļ.

28. Un ja kāds vērsis vai vīru vai sievu sabada, ka mirst, tad vērsi akmeņiem būs nomētāt un viņa gaļu nebūs ēst, bet vērša kungam būs būt nenoziedzīgam.

29. Bet ja vērsis jau iepriekš bijis badīgs, un tas viņa kungam ir teikts, un viņš to nav sargājis, un tas nobada vai vīru vai sievu, tad vērsim būs tapt nomētātam ar akmeņiem un viņa kungam arīdzan būs tapt nokautam.

30. Ja viņam top nospriesta izpirkšana, tad tam par savas dvēseles izglābšanu būs dot visu, kas viņam top nospriests.

31. Ja tas (vērsis) dēlu vai meitu ir badījis, tad tam būs darīt pēc šīs tiesas.

32. Ja vērsis kalpu vai kalponi bada, tad lai viņa kungs dod trīsdesmit sudraba sēķeļus, un vērsi akmeņiem lai nomētā.

33. Un ja kāds aku attaisa, vai ja kāds aku rok un neapsedz, un tur kāds vērsis vai ēzelis krīt iekšā,

34. Tad lai akas kungs to maksā, lai atdod (tā lopa) kungam naudu, bet maitu lai patur.

35. Un ja kaut kāda vērsis bada sava tuvākā vērsi, ka tas mirst, tad dzīvo vērsi būs pārdot un naudu dalīt, un maitu būs arī dalīt.

36. Bet ja tas bijis zināms, ka vērsis iepriekš bijis badīgs, un viņa kungs to nav sargājis, tad lai vērsi pret vērsi atdod, bet maitu lai patur.