2. Mozus 21 NLB

1. Šie ir likumi, kurus tu viņiem dosi!

2. Kad tu pērc ebreju vergu, lai viņš vergo sešus gadus, bet septītajā lai viņš par velti iet brīvībā!

3. Ja viņš ir atnācis viens, tad viens lai viņš aiziet, ja tam ir sieva, lai sieva iet viņam līdzi.

4. Ja viņa kungs ir devis tam sievu un tā ir dzemdējusi dēlus vai meitas, tad sieva un viņas bērni pieder kungam, bet viņš lai iet viens.

5. Bet, ja tas vergs uzstāj: “Es mīlu savu kungu, savu sievu un savus bērnus, un neiešu brīvībā!” –

6. tad lai viņa kungs to ved Dieva priekšā, lai ved viņu pie durvīm vai durvju stenderes, lai viņa kungs caurdur tam ausi ar duramo un lai viņš tam kalpo uz mūžu!

7. Ja kāds pārdod savu meitu par verdzeni, lai viņa neaiziet kā vergi!

8. Ja tā netīk savam kungam un tas nav viņu atzinis, lai viņu izpērk. Svešai tautai viņš nedrīkst to pārdot, jo tad viņai nodarītu pāri!

9. Bet, ja savam dēlam viņš to nodomājis, tad lai viņš dod tai visu, ko meitām mēdz dot!

10. Ja viņš ņem sev citu sievu, tad lai viņš tai neatņem iztiku, drānas un klātgulēšanu.

11. Ja šīs trīs lietas viņš tai nav devis, tad viņa var iet par velti, bez sudraba!

12. Kas sitis cilvēku, ka tas beigts, lai mirtin mirst!

13. Bet, kas to bez nolūka darījis – Dievs viņa roku tā nolicis –, es tev norādīšu vietu, kurp tas var bēgt!

14. Bet, ja kāds ar ļaunu nodomājis nokaut savu tuvāko, tad pat no mana altāra viņu paņemiet, lai mirst!

15. Kas sit savu tēvu vai māti, lai mirtin mirst!

16. Kas nolaupījis cilvēku un to pārdevis vai arī to atrod pie viņa, lai mirtin mirst!

17. Kas nolād savu tēvu vai māti, lai mirtin mirst!

18. Kad vīri strīdas un kāds sit savu tuvāko ar akmeni vai dūri un tas nenomirst, tik paliek uz gultas,

19. tad, ja tas ceļas un staigā pa ielu ar spieķi, bez vainas ir tas, kas viņu sitis, tikai lai viņš atlīdzina tam slimības laiku un dziedēšanu.

20. Ja kāds sit savu vergu vai verdzeni ar spieķi, ka tas mirst zem viņa rokas, tas lai tiek sodīt sodīts!

21. Taču, ja vergs nodzīvo dienu vai divas, lai viņu nesoda, jo tas – par viņa naudu.

22. Ja vīri kaujas un sasit grūtu sievu, ka noiet auglis, bet citas vainas nav, tad lai to soda ar naudas sodu, ko uzliek tās sievas vīrs, tas lai tiek samaksāts, kā piespriests.

23. Bet, ja ir kāda vaina, tad tu dod dzīvību pret dzīvību,

24. aci pret aci, zobu pret zobu, roku pret roku, kāju pret kāju,

25. apdegumu pret apdegumu, brūci pret brūci, sitienu pret sitienu!

26. Ja kāds trāpa savam vergam vai savai verdzenei pa aci un izsit to, tad acs dēļ tas lai atlaiž viņu brīvībā!

27. Ja viņš izsit savam vergam vai verdzenei zobu, tad zoba dēļ tas lai atlaiž viņu brīvībā!

28. Ja vērsis sabada vīru vai sievu līdz nāvei, tad to vērsi lai nomētā akmeņiem un tā gaļu lai neēd, bet vērša saimnieks ir bez vainas.

29. Ja vērsis iepriekš ir badījies un tā saimnieks ir bijis brīdināts, bet nav ņēmis to vērā, un tas nogalē vīru vai sievu, tad vērsis lai tiek nomētāts akmeņiem un arī tā saimnieks lai mirst.

30. Ja viņam uzliek izpirkumu, tad lai viņš dod samaksu par dzīvību – visu, kas viņam uzlikts.

31. Ja tas nobada zēnu vai meiteni, lai viņam tiek darīts pēc tādas pašas tiesas!

32. Ja vērsis nobada vergu vai verdzeni, lai viņš dod tā kungam trīsdesmit mērus sudraba, bet vērsi lai nomētā akmeņiem.

33. Ja kāds atstāj vaļā aku vai izrok aku un nepārklāj to un tajā iekrīt vērsis vai ēzelis,

34. tad akas saimnieks lai samaksā – lai atdod tā saimniekam sudrabu, bet beigtais vērsis lai paliek viņam.

35. Ja kāda vērsis sabada kaimiņa vērsi, ka tas ir beigts, tad lai viņi pārdod dzīvo vērsi un sadala sudrabu, arī beigto lai viņi sadala.

36. Vai – ja zināms, ka vērsis ir badījies iepriekš un viņa saimnieks to nav ņēmis vērā, tad lai viņš maksā vērsi pret vērsi, bet beigtais lai tiek viņam.

37. Ja kāds nozog vērsi vai avi un to nokauj vai pārdod, tad lai viņš maksā piecus vēršus par vērsi un četras avis par avi.