2. Mozus 22 LTV1965
1. „Ja zagli atrod pie ielaušanās un tas tiek nosists, tad nav atriebēja viņa asinīm.
2. Bet ja tas noticis saules gaismā, tad viņš jāatriebj. Zaglis lai atlīdzina ar labu, bet ja viņam nav, tad viņš par savu zādzību ir jāpārdod.
3. Ja zagtais lops viņa rokās tiek atrasts dzīvs, vai tas ir vērsis, ēzelis vai avs, tad divkārt viņam ir jādod pretī.
4. Ja kāds liek noganīt tīrumu vai vīna kalnu un tur palaiž savu lopu, lai tas ganās svešā tīrumā, tam tas labākais no sava tīruma un no sava vīna kalna jādod vietā.
5. Ja izceļas uguns, un tā aizdedzina ērkšķus un aprij vai nu statiņus, vai nopļautu labību, vai pašu tīrumu, tad tam, kas uguni pielaidis, būs pilnībā viss jāatlīdzina.
6. Ja kāds dod uzglabāt savam kaimiņam naudu vai rīkus, bet tam tie tiek no viņa mājas izzagti, un zaglis tiek atrasts, tad šim tas divkārt jāatdod.
7. Bet ja zagli neatrod, tad nama īpašnieks pats vedams Dieva priekšā, ka tas nav savu roku licis pie sava tuvāka mantas.
8. Ikviena lieta, kad nodarīts zaudējums, vai tas būtu vērsis, ēzelis, avs, kāds drēbju gabals vai kāda cita zaudēta manta, ja īpašnieks saka: „Šī ir tā“! —ceļama Dieva priekšā, un, ko Dievs pierāda par vainīgu, tam zaudējums divkārtīgi savam tuvākam jāatlīdzina.
9. Ja kāds savam kaimiņam dod uzglabāšanā ēzeli, vērsi, avi vai citu kādu lopu, un tas nobeidzas vai savaino locekli, vai arī tiek aizvests, nevienam to neredzot,
10. Tad lai notiek tā Kunga priekšā zvēresta došana abu starpā, ka neviens nav savu roku licis pie sava kaimiņa mantas, un tā īpašnieks lai pieņem šo zvērestu, un viņam nav jāatlīdzina.
11. Bet ja tas viņam nozagts, tad lai tas atlīdzina tā īpašniekam.
12. Ja kāds zvērs to saplosījis, tad lai ias pienes to par pierādījumu, tad tam nav jāatlidzina.
13. Un ja kāds aizņemas ko no sava kaimiņa, un tas tiek sabojāts vai nobeidzas, viņa īpašniekam neesot klāt, tad tas jāatiīdzina.
14. Bet ja īpašnieks bijis klāt, tad nav jāatlīdzma; un kas par naudu ir patapināts, tad tas ar to ir samaksāts.
15. Bet ja kāds meitu pievij, kas nav vēl saderināta, un viņš ar to guļ, tad tas lai to sev atpērk par sievu.
16. Bet ja viņas tēvs liegtos viņam to dot par sievu, tad lai viņš samaksā līgavas naudu.
17. Burvi neatstāj dzīvu.
18. Katrs, kas jaucas ar lopu, tas lai mirst.
19. Kas upurē citiem dieviem un nevis tam Kungam, tas lai ir nolādēts.
20. Tev nav jāapspiež nedz jāizmanto svešinieks, jo jūs paši bijāt svešinieki Ēģiptes zemē.
21. Neviena atraitne un neviens bārenis lai netiek apspiesti, apbēdināti vai pazemoti.
22. Ja tu tos apspiedīsi, tad tie kliegdami kliegs uz Mani, un Es uzklausīšu viņu saucienus.
23. Tad Es savāsdusmāsiekaisīšuunjūs nokaušu ar zobenu, un tā jūsu sievas kjūs par atraitnēm un jūsu bērni par bāriem.
24. Ja tu vienam aizdodi naudu, kas ir no manas tautas un kas ir pie tevis nabags, tad nekļūsti kā kāds rāvējs un neņem no tā sev peļņu.
25. Ja tu ņem ķīlu un paturi sava kaimiņa mēteli, tad, pirms saule norietējusi, dodi to tam atpakaļ,
26. Jo tas ir viņa vienīgais apsegs, viņa apģērbs, tanī viņš būtu gulējis; un kad viņš kliegs uz Mani, tad Es to paklausīšu, jo Es esmu žēlsirdīgs.
27. Nezaimo Dievu un nelādi savu tautas valdnieku.
28. Upuri no savu augļu pārpilnībasa un sava vīna neaizturi. Savu dēlu pirmdzimušo dod Man.
29. Tāpat ari rīkojies ar savu vērsi un savu sīklopu; septiņas dienas lai tie stāv pie savas mātes, bet astotajā tos atdodi Man.
30. Jums būs būt svētiem ļaudīm manā priekša; neēdiet gaļu, kas tīrumā saplosīta; to metiet suņiem priekšā.“