2. Mozus 3 NLB
1. Mozus ganīja sava sievastēva, Midjāna priestera Jetrus, avis. Viņš dzina avis pāri tuksnesim un nonāca pie Dieva kalna Horeba.
2. Un uguns liesmā viņam parādījās Kunga eņģelis no ērkšķu krūma, viņš raudzījās, un redzi – ērkšķu krūms dega ugunī, bet nesadega!
3. Un Mozus teica: “Pieiešu jel apskatīt šo lielo parādību – kāpēc ērkšķu krūms nesadeg?”
4. Un Kungs ieraudzīja, ka viņš nāk klāt, lai redzētu, un Dievs sauca viņam no ērkšķu krūma vidus: “Mozu! Mozu!” Un tas teica: “Es te!”
5. Tad viņš teica: “Netuvojies! Noauj sandales no savām kājām, jo vieta, kur tu stāvi, ir svēta zeme!”
6. Viņš teica: “Es esmu tava tēva Dievs – Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs!” Un Mozus paslēpa savu seju, jo baidījās palūkoties uz Dievu.
7. Un Kungs teica: “Redzēt es redzēju manas tautas apspiestību Ēģiptē, un es dzirdēju viņus brēcam par vagariem – jo es zinu viņu ciešanas.
8. Es esmu nācis izglābt viņus no ēģiptiešiem un aizvest viņus no tās zemes uz labu un plašu zemi, uz zemi, kur plūst piens un medus, uz kanaāniešu un hetiešu, un amoriešu, un periziešu, un hiviešu, un jebūsiešu vietām!
9. Un tagad, redzi, pie manis ir nonākusi Israēla dēlu brēkšana, un es esmu redzējis arī spaidus, ar ko ēģiptieši tos apspiež.
10. Un tagad – ej, es tevi sūtīšu pie faraona, un tu izvedīsi manu tautu, Israēla dēlus, no Ēģiptes!”
11. Bet Mozus teica Dievam: “Kas es tāds esmu, ka man jāiet pie faraona un jāizved Israēla dēli no Ēģiptes?!”
Dievs atklāj savu vārdu12. Un viņš teica: “Es taču būšu ar tevi, un šī tev ir zīme, ka es tevi esmu sūtījis – kad tu izvedīsi tautu no Ēģiptes, jūs kalposiet Dievam šajā kalnā!”
13. Bet Mozus teica Dievam: “Redzi, es atnākšu pie Israēla dēliem un teikšu tiem: pie jums mani ir sūtījis jūsu tēvu Dievs! – Bet viņi man jautās: kāds ir viņa vārds? – Ko lai es tiem saku?”
14. Un Dievs teica Mozum: “ES ESMU, KAS ES ESMU!” Viņš teica: “Tā saki Israēla dēliem: ESOŠAIS mani pie jums ir sūtījis!”
15. Un vēl Dievs Mozum teica: “Tā saki Israēla dēliem: Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma Dievs, Īzaka Dievs un Jēkaba Dievs, mani ir sūtījis pie jums! – Tas ir mans vārds uz mūžiem, un tā mani ir jāpiesauc paaudžu paaudzēs!
16. Ej, sapulcini Israēla vecajos un saki tiem: man parādījās Kungs, jūsu tēvu Dievs, Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba Dievs, sacīdams: es vērstin esmu pievērsies jums un tam, kas jums tiek darīts Ēģiptē!
17. Un es saku: no Ēģiptes spaidiem es jūs aizvedīšu uz kanaāniešu, hetiešu, amoriešu, periziešu, hiviešu un jebūsiešu zemi, uz zemi, kur plūst piens un medus!
18. Viņi tevi klausīs! Tu un Israēla vecajie iesiet pie Ēģiptes ķēniņa un teiksiet viņam: Kungs, ebreju Dievs, ir bijis mums klāt. Un tagad – laid mūs iet trīs dienu ceļu tuksnesī un upurēt Kungam, mūsu Dievam!
19. Un es zinu, ka Ēģiptes ķēniņš neļaus jums iet un aizturēs ar varu.
20. Tad es sākšu sist Ēģipti ar visiem saviem brīnumiem, ko es darīšu, – pēc tiem viņš jūs atlaidīs.
21. Es dāvāšu tautai ēģiptiešu vēlību, un, kad jūs iesiet, jūs neaiziesiet tukšā!
22. Tad ik sieva lai prasa savai kaimiņienei un tai, kas dzīvo līdzās tās namā, sudraba traukus, zelta traukus un drānas – tos lai nes jūsu dēli un meitas, un jūs aplaupīsiet Ēģipti!”