2. Mozus 30 LTV1965
1. „Tev arī jātaisa kvēpināmais altāris kvēpināšanai; tev tas jātaisa no akaciju koka.
2. Tam jābūt četrstūrim—olekti garam un olekti platam, bet divi olektis augstam, ar ragiem, kas no tā iziet.
3. Un tas tev jāpārvelk ar tīru zeltu: tā plakanā virsma, tā malas visapkārt un tā ragi. Un visapkārt tev jātaisa zelta vainags.
4. Un izgatavo tam zem vainaga divus gredzenus no zelta; tie tev jāpievieno tā abos sānos pie viņa malām, ka var tanīs iebāzt nesamās kārtis un ar tām to nest.
5. Arī nesamās kārtis tev jādarina no akaciju koka, un tās tev jāpārvelk ar zeltu.
6. Un tev tas jānoliek priekš aizkara, kas ir priekšā derības šķirstam un salīdzināšanas vāka priekšā, kas virsū derības šķirstam: tur Es gribu atklāties.
7. Un Aronam uz tā jāsadedzina smaržīgs kvēpināmais upuris ik rītus, kad viņš saved kārtībā spuldzes, tad tam jāsadedzina kvēpināmās zāles.
8. Un kad Arons ap vakara laiku puldzes ieliek lukturī, tad atkal viņam tās jādedzina, lai tas būtu pastāvīgs kvēpināmais upuris tam Kungam uz audžu audzēm.
9. Uz tā neuzliec svešas kvēpināmās zāles nedz dedzināmus upurus vai ēdamus upurus; arī neizlejiet pār to slacināmos upurus.
10. Vienreiz gadā lai Arons pie šā altāra ragiem izdara salīdzināšanu, ņemot salīdzināšanai no grēka upura asinīm; vienreiz gadā pie tā jāizdara salīdzināšana uz audžu audzēm, jo altāris ir pārlieku svēts tam Kungam.“
11. Un tas Kungs sacīja Mozum:
12. „Ja tu skaitīsi Israēla bērnu galvas pēc viņu piederības, tad lai ikviens dod atpirkšanas upuri par savu dvēseli tam Kungam, kad tu izdarīsi skaitīšanu: tad nebūs mocību jūsu vidū.
13. Un tas ir viņiem jādod: ikviens, kas iet garām skaitītājiem, lai dod pusseķeli pēc svētnīcas svara, vienā seķelī skaitot divdesmit geras; šis pusseķelis lai ir upuris tam Kungam.
14. Ikviens, kas iet garām skaitītājiem, sākot ar divdesmit gadu vecumu un vecāks, lai nes šo upuri tam Kungam.
15. Turīgais tai nedod vairāk, un nabagais lai nedod mazāk par šo pusseķeli, kas jādod par dāvanu tam Kungam, lai jūs varētu tikt salīdzināti pēc jūsu dvēseļu skaita.
16. Šo atpirkšanas maksu saņem no Israēla bērniem, un tā tev noliekama kalpošanai pie saiešanas telts; un tā lai ir Israēla ļaudīm par ķīlu tā Kunga priekšā, ka jūsu dvēseles tiek salīdzinātas.“
17. Un tas Kungs runāja ar Mozu, sacīdams:
18. „Darini mazgājamu trauku no vara un tā kāju no vara un to noliec starp saiešanas telti un altāri un ielej tanī ūdeni.
19. Arons un viņa dēli lai tanī mazgā savas rokas un savas kājas.
20. Ieejot saiešanas teltī, tiem jāmazgājas, citādi viņiem jāmirst, vai arī tuvojoties altārim, lai kalpotu un iededzinātu ugunis tam Kungam.
21. Ja tie mazgās savas rokas un savas jkājas, tad tie nemirs; tas lai būtu mūžīgs likums viņiem un viņu pēcnācēiem uz mūžiem.“
22. Un tas Kungs sacīja Mozum:
23. „Paņem sev vislabākās svaidāmās zāles; visšķīstākās, dārgākās mirres pieci simt seķeju, kā arī kanēli, pusi no iepriekšējā svara, proti, divi simt piecdesmit seķeļu, un kalmes arī divi simt piecdesmit seķeļu
24. Un laurus pieci simt seķeļu pēc svētā seķeļa svara un sestdaļu olīvu eļļas.
25. Un no tiem sataisi svētu svaidāmo eļļu, sataisi tā, kā to dara svaidāmo eļļu maisītāji, kad darina ziedes; tām jābūt svētām svaidāmām zālēm.
26. Un ar tām iesvaidi ir saiešanas telti ir liecības šķirstu,
27. Arī galdu ar visiem tā piederumiem, lukturi ar tā ierīcēm un kvēpināmo altāri,
28. Un dedzināmo upuru altāri līdz ar visiem tā rīkiem un mazgājamo trauku ar tā kāju.
29. Un tie tev jāsvētī, lai tie būtu visnotaļ svēti un katrs, kas tiem pieskaras, būtu svēts.
30. Svaidi Aronu un viņa dēlus un dari tos svētus Man par priesteriem.
31. Bet Israēla bērniem saki: „Tā lai ir jums svēta svaidāmā eļļa uz audžu audzēm.
32. Tā nav lejama uz cilvēka miesu, un lai nekas tai līdzīgs tādā pašā sastāvā netiek taisīts; svēta lai tā ir jums, tā ir svēta.
33. Kas kādu ziedi līdzīgu šai izgatavos vai daļu no tās dod svešam, tas tad lai tiek izdeldēts no savas tautas vidus.“
34. Un tas Kungs sacīja Mozum: „Paņem sev zāles, kas labi smaržo, sveķus no opobalzama, onichu, galbānu un tīru vīrāku, savā starpā lai tie būtu vienādā svarā.
35. Un taisi no tiem smaržīgu kvēpināmo maisījumu pēc zāļu maisītāju parauga, tīru un svētītu, ar mazliet sāls.
36. Un sagrūd to smalku, un kādu mazumu no tā liec saiešanas teltī, kur es tev gribu atklāties; tas lai jums ri it īpaši svēts.
37. Arī kvēpināmo vīrāku, kādu tu esi sataisījis pēc šiem samēriem, nav jums atļauts gatavot pašu vajadzībām, bet lai tas tavās acīs ir svēts tam Kungam.
38. Ikviens, kas tādu sagatavotu lai sevi ar tā smaržu iepriecinātu, lai tiek izdeldēts no savas tautas vidus.“