2. Mozus 31 LTV1965

1. Un tas Kungs runāja ar Mozu un sacīja:

2. „Redzi, Es esmu aicinājis Becaleēlu, Hūra dēla Ūrijas dēlu no Jūdas cilts.

3. Un to Es esmu piepildījis ar dievišķu garu, gudrību, izmanīgu prātu, krietnām zināšanām un labu veiksmi visādos pasākumos,

4. Kā izdomāt mākslas darbus un tos izstrādāt zeltā, sudrabā un vajā,

5. Slīpēt akmeņus un rotāt ar tiem priekšmetus, kā arī strādāt koktēlnieka darbus.

6. Un redzi, Es esmu vēl viņam devis klāt Oholiābu, Ahisāmeka dēlu, no Dana cilts, un visiem, kam ir spējas, Es esmu devis gudrību, ka tie to godam veic, ko Es esmu tev pavēlējis,

7. Ir saiešanas telti, ir derības šķirstu, ir vāku virs tā un visus telts piederumus,

8. Arī galdu un tā traukus, zelta lukturi ar tā piederumiem un kvēpināmo altāri,

9. Un dedzināmo upuj-u altāri līdz ar visiem tā rīkiem, arī mazgājamo trauku un tā kāju,

10. Dievkalpošanas drēbes un svētku drēbes, kas ir priesterim Aronam un viņa dēliem priesteriskai kalpošanai,

11. Arī svaidāmo eļļu un kvēpināmās zāles svētnīcai; tā, kā Es esmu tev to pavēlējis, tā lai viņi tās darina.“

12. Un tas Kungs sacīja Mozum:

13. „Rīmā uz Israēla bērniem un saki: „Manas svētās dienas turiet svētas, jo tā būs zīme mūsu starpā uz audžu audzēm, lai jūs zinātu, ka Es, tas Kungs, tas esmu, kas jūs svēti.

14. Turiet sabatu svētu, jo tam ir jābūt jums svētam; kas to nesvēti, tam mirtin jāmirst, jo ikvienam, kas tam kādu darbu dara, tam ir jātop izdeldētam no tautas vidus.

15. Sešās dienās padari savu darbu, bet septītā diena ir pilnīgas atpūtas diena, svēta diena tam Kungam; ikvienam, kas šinī dienā dara kādu darbu, tam mirtin jāmirst.

16. Tāpēc Israēlam jātur svētā diena svēta, padarot sabatu par mūžīgu derību uz audžu audzēm.

17. Starp Mani un Israēla bērniem lai tā ir mūžīga zīme, jo sešās dienās tas Kungs radījis debesis un zemi, bet septītajā dienā Viņš dusējis.“

18. Un kad tas Kungs bija pabeidzis rimāt ar Mozu Sinaja kalnā, tad Viņš deva Mozum divas liecību plāksnes, —akmens plāksnes, kas bija Dieva pirksta aprakstītas.