2. Mozus 32 LG8
1. Kad nu ļaudis redzēja, ka Mozus kavējās nokāpt no kalna, tad tie sapulcējās pie Ārona un uz to sacīja: celies, taisi mums dievu, kas iet mūsu priekšā; jo šim Mozum, šim vīram, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes, mēs nezinām, kas viņam noticis.
2. Tad Ārons uz tiem sacīja: noplēšat tās zelta ausu sprādzes, kas ir jūsu sievu, jūsu dēlu un jūsu meitu ausīs, un atnesiet tās pie manis.
3. Tad visi ļaudis noplēsa zelta ausu sprādzes, kas bija viņu ausīs, un tās atnesa pie Ārona.
4. Un viņš tās ņēma no viņu rokām un zīmēja ar rakstāmo un no tām lēja teļu; tad tie sacīja: šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.
5. Kad Ārons to redzēja, tad viņš tā priekšā uztaisīja altāri, un Ārons izsauca un sacīja: rītā ir Tā Kunga svētki.
6. Un tie cēlās otrā rītā agri un upurēja dedzināmos upurus un atnesa pateicības upurus, un ļaudis apsēdās ēst un dzert un cēlās līksmoties.
7. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: ej, kāp zemē! Jo tavi ļaudis, ko tu esi izvedis no Ēģiptes zemes, ir apgrēkojušies.
8. Tie drīz atkāpušies no ceļa, ko Es tiem biju pavēlējis; tie sev lējuši teļu un to pielūguši un tam ir upurējuši un sacījuši: šis ir tavs dievs, Israēl, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes.
9. Vēl Tas Kungs sacīja uz Mozu: Es šos ļaudis esmu vērojis, un redzi, tie ir pārgalvīgi ļaudis.
10. Un nu laid Mani, ka Mana dusmība pret tiem iedegās un tos aprij, tad Es tevi darīšu par lielu tautu.
11. Bet Mozus lūdza To Kungu, savu Dievu, un sacīja: ak Kungs! Kāpēc Tava dusmība iedegusies par Taviem ļaudīm, ko Tu no Ēģiptes zemes esi izvedis ar lielu spēku un ar stipru roku?
12. Kāpēc ēģiptiešiem būs runāt un sacīt: uz nelaimi Viņš tos ir izvedis, ka Viņš tos nokautu kalnos un izdeldētu no zemes virsas? Atgriezies no Savas dusmības karstuma un lai Tev ir žēl ļauna darīt Saviem ļaudīm.
13. Piemini Ābrahāmu, Īzaku un Israēli, Savus kalpus, kam Tu pie Sevis paša esi zvērējis un uz tiem runājis: Es vairošu jūsu dzimumu kā debess zvaigznes, un visu šo zemi, par ko esmu runājis, Es došu jūsu dzimumam par īpašumu mūžīgi.
14. Tad Tam Kungam bija žēl tā ļaunuma, par ko Viņš bija runājis, to darīt Saviem ļaudīm.
15. Un Mozus griezās atpakaļ un nokāpa no kalna ar diviem liecības galdiņiem savā rokā; galdiņi bija abās pusēs aprakstīti; vienā un otrā pusē tie bija aprakstīti.
16. Un galdiņi bija Dieva darbs, un raksts bija Dieva raksts, iegriezts galdiņos.
17. Kad nu Jozuas ļaužu balsi dzirdēja un troksni, tad viņš sacīja uz Mozu: tur ir kara troksnis nometnē.
18. Bet tas sacīja: tā nav brēkšanas balss ne no uzvarētāja, ne no uzvarētā, es dzirdu gavilēšanas balsi.
19. Un kad viņš tuvu nāca pie nometnes un redzēja teļu un diešanu, tad Mozus iedegās dusmās un viņš meta galdiņus no savām rokām un tos sasita apakšā pie kalna.
20. Un viņš ņēma teļu, ko tie bija taisījuši, un to sadedzināja ar uguni un to sagrūda, kamēr tas tapa smalks, un to izkaisīja pa ūdens virsu un ar to dzirdināja Israēla bērnus.
21. Un Mozus sacīja uz Āronu: ko šie ļaudis tev darījuši, ka tu tādu lielu grēku pār tiem esi vedis?
22. Tad Ārons sacīja: lai mana Kunga dusmas neiedegās; tu pazīsti ļaudis, ka tie ir ļauni.
23. Tie uz mani sacīja: taisi mums dievu, kas mums iet priekšā; jo šim Mozum, šim vīram, kas mūs izvedis no Ēģiptes zemes, mēs nezinām, kas tam ir noticis.
24. Un es uz tiem sacīju: kam ir zelts, tas lai to noplēš. Un tie man to deva un es to iemetu ugunī; no tā kļuva teļš.
25. Kad nu Mozus redzēja, ka ļaudis bija palaidušies, jo Ārons tos bija palaidis, par kaunu viņu pretinieku priekšā,
26. Tad Mozus nostājās nometnes vārtos un sacīja: kas Tam Kungam pieder, tas lai nāk pie manis! Tad pie viņa sapulcējās visi Levija dēli.
27. Un viņš uz tiem sacīja: tā saka Tas Kungs, Israēla Dievs: joziet ikviens savu zobenu ap saviem gurniem un ejat šurp un turp nometnē no vieniem vārtiem līdz otriem, un nokaujat ikviens savu brāli un ikviens savu draugu un ikviens savu tuvāko.
28. Un Levija dēli darīja pēc Mozus vārda, un tai dienā krita no ļaudīm kādi trīs tūkstoši vīri.
29. Tad Mozus sacīja: pildāt šodien savas rokas Tam Kungam, jo ikviens ir bijis pret savu dēlu un pret savu brāli, ka šodien uz jums top likta svētība.
30. Otrā rītā Mozus sacīja uz ļaudīm: jūs esat apgrēkojušies ar lieliem grēkiem, un nu es kāpšu augšā pie Tā Kunga, vai es varēšu jūsu grēkus salīdzināt.
31. Tad Mozus griezās atpakaļ pie Tā Kunga un sacīja: ak, šie ļaudis ir darījuši lielus grēkus un sev taisījuši zelta dievu.
32. Nu tad, piedod tiem viņu grēkus; bet ja ne, tad izdeldē labāk mani no Tavas grāmatas, ko Tu esi rakstījis.
33. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: kas pret Mani apgrēkojies, to Es izdeldēšu no Savas grāmatas.
34. Tad nu ej, vadi ļaudis, kurp Es tev esmu sacījis. Redzi, Mans eņģelis ies tavā priekšā, - tomēr Savā piemeklēšanas dienā Es pie tiem piemeklēšu viņu grēkus.
35. Tā Tas Kungs sita ļaudis, tāpēc ka tie bija taisījuši teļu, ko Ārons bija taisījis.