2. Mozus 34 LG8

1. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: izcērt divus akmens galdiņus tā kā iepriekš, tad Es uz galdiņiem rakstīšu vārdus, kas ir bijuši uz pirmajiem galdiņiem, ko tu esi salauzis.

2. Un rīt esi gatavs, ka tu rīt vari kāpt uz Sinaī kalnu, un stājies Manā priekšā tur kalna galā.

3. Un nevienam nebūs kāpt līdz ar tevi augšā, nevienam arī nebūs tapt redzētam pa visu to kalnu, arī nedz sīkus, nedz lielus lopus nebūs ganīt kalnam pretī.

4. Tad Mozus izcirta divus akmens galdiņus tā kā pirmos un cēlās no rīta agri un kāpa augšā uz Sinaī kalnu, kā Tas Kungs viņam bija pavēlējis; un viņš ņēma savā rokā divus akmens galdiņus.

5. Tad Tas Kungs nonāca padebesī, un tur piestājās pie viņa un izsauca Tā Kunga vārdu.

6. Un Tas Kungs gāja viņam garām un izsauca: Kungs, Kungs, Stiprais Dievs ir žēlīgs un sirdsmīlīgs Dievs, lēnprātīgs un liels no žēlastības un uzticības,

7. Kas parāda žēlastību daudz tūkstošiem, piedod noziegumus, pārkāpumus un grēkus, bet arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem un bērnu bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.

8. Un Mozus traucās un metās zemē un pielūdza,

9. Un sacīja: Kungs, ja esmu atradis žēlastību Tavās acīs, tad lūdzams, ej jel, Kungs, līdz ar mums, jebšu šie ir pārgalvīgi ļaudis, - ka Tu piedod mūsu noziegumus un mūsu grēkus, un pieņem mūs par Savu īpašumu.

10. Tad Viņš sacīja: redzi, Es daru derību: visu tavu ļaužu priekšā Es darīšu brīnumus, kas nav darīti nekur pa zemes virsu, nedz pie kādām tautām, tā ka visiem ļaudīm, starp kuriem tu esi, būs redzēt Tā Kunga darbu, jo tās būs ļoti bijājamas lietas, ko Es pie tevis darīšu.

11. Ņem vērā, ko Es tev šodien pavēlu: redzi, Es izdzīšu tavā priekšā Amoriešus un Kanaāniešus un Hetiešus un Fereziešus un Hiviešus un Jebusiešus,

12. Sargies, ka tu nedari derību ar zemes iedzīvotājiem, pie kuriem tu nāksi, ka tie nekļūst tavā starpā par slazda valgu.

13. Bet jums būs izpostīt viņu altārus un jums būs salauzt viņu uzceltos stabus un nocirst viņu elku kokus.

14. Jo tev nebūs pielūgt nekādu citu dievu, - jo Tas Kungs: dusmotājs ir Viņa vārds, Viņš ir dusmīgs Dievs,

15. Ka tu nedari nekādu derību ar zemes iedzīvotājiem, un kad tie ar saviem dieviem mauko un nes upurus saviem dieviem, ka tie tevi neaicina, un tu neēdi no viņu upuriem,

16. Un ka tu saviem dēliem neņem no viņu meitām, un viņu meitas ar saviem dieviem nemauko un nedara arī tavus dēlus maukojam ar viņu dieviem.

17. Tev nebūs sev taisīt lietus dievus.

18. Tev būs turēt neraudzētās maizes svētkus; septiņas dienas tev būs ēst neraudzētu maizi, kā Es tev esmu pavēlējis, noliktā laikā Abiba mēnesī; jo Abiba mēnesī tu esi izgājis no Ēģiptes zemes.

19. Viss, kas māti atplēš, Man pieder, un visi tavi lopi, kas no tēviņu kārtas piedzimst, māti atplēsdami, lai lieli, lai sīki.

20. Bet ēzeli, kas ēzeļa māti atplēš, tev būs izpirkt ar avi; bet ja tu to neizpirksi, tad lauz viņam kaklu. Visus pirmdzimušos no taviem dēliem tev būs izpirkt, un Mana vaiga priekšā jums nebūs rādīties tukšiem.

21. Sešas dienas tev būs strādāt, bet septītā dienā dusēt, arī aramā un pļaujamā laikā tev būs dusēt.

22. Nedēļu svētkus arīdzan tev būs turēt ar kviešu pļaujas pirmajiem augļiem un pļaušanas svētkus, kad gads beidzās.

23. Trīs reiz gadskārtā visiem, kas jūsu starpā ir vīrieši, būs rādīties Tā Kunga Dieva, Israēla Dieva priekšā.

24. Kad Es pagānus izdzīšu tavā priekšā, un izpletīšu tavas robežas, tad neviens tavu zemi neiekāros, kamēr tu iesi rādīties Tā Kunga, sava Dieva priekšā, trīs reiz gadskārtā.

25. Tev nebūs upurēt Mana upura asinis ar raudzētu maizi, un Pashā svētku upurim nebūs palikt cauru nakti līdz rītam.

26. Pirmajus no tavas zemes pirmajiem augļiem tev būs nest Tā Kunga tava Dieva, namā; āzīti tev nebūs vārīt viņa mātes pienā.

27. Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: “Raksti šos vārdus, jo pēc šiem vārdiem Es esmu darījis derību ar tevi un ar Israēli.”

28. Un viņš tur bija pie Tā Kunga četrdesmit dienas un četrdesmit naktis; viņš neēda maizes un nedzēra ūdens, un Viņš rakstīja uz galdiņiem derības vārdus, desmit vārdus.

29. Un notikās, kad Mozus nokāpa no Sinaī kalna un divi liecības galdiņi bija Mozus rokā, tad no kalna nokāpjot Mozus nezināja, ka viņa vaiga āda spīdēja, tādēļ ka tas ar Viņu bija runājis.

30. Kad nu Ārons un visi Israēla bērni Mozu uzlūkoja, redzi, tad viņa vaiga āda spīdēja, tāpēc tie bijās nākt tuvu pie viņa.

31. Tad Mozus tos sauca un Ārons un visi draudzes virsnieki griezās pie viņa un Mozus uz tiem runāja.

32. Pēc tam visi Israēla bērni piegāja, un viņš tiem visu pavēlēja, ko Tas Kungs ar viņu bija runājis Sinaī kalnā.

33. Un kad Mozus beidza ar tiem runāt, tad viņš lika apsegu uz savu vaigu.

34. Bet kad Mozus Tā Kunga priekšā nāca ar Viņu runāt, tad tas noņēma apsegu, tiekams tas izgāja, un kad tas bija izgājis, tad tas runāja uz Israēla bērniem, kas tam bija pavēlēts.

35. Un Israēla bērni redzēja Mozus vaigu, ka Mozus vaiga āda spīdēja, un tad Mozus apsegu atkal uzlika uz savu vaigu, tiekams tas iegāja ar Viņu runāt.