2. Mozus 35 NLB

1. Mozus sasauca visu Israēla dēlu sapulci un teica tiem: “Šie ir vārdi, ko Kungs pavēlējis darīt, –

2. sešas dienas lai dara darbus, bet septītā diena lai jums ir svēta Kungam, sabats, kad jāpārtrauc darbs! Ikviens, kas tajā dienā darīs kādu darbu, lai mirst!

3. Neiededziet sabata dienā uguni nevienā savā mājvietā!”

4. Un Mozus teica visai Israēla dēlu sapulcei: “Tā pavēlējis Kungs:

5. dodiet ikviens Kungam ziedojumus, ikviens, kam dāsna sirds, lai nes ziedojumu Kungam – zeltu, sudrabu un varu,

6. purpurzilu, purpura, sarkanu un vieglbalta lina audumu un kazu vilnu,

7. sarkanas aunu ādas, ģērētas ādas un akācijkoku,

8. eļļu gaismeklim un smaržas svaidāmajai eļļai un kvēpināmajām smaržzālēm,

9. oniksus un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu uzliktnim.

10. Tie jūsu vidū, kas ir prasmīgi, lai nāk un taisa visu, ko Kungs pavēlējis, –

11. Mājokli un telti, pārsegu, āķus, dēļus, šķērskokus, stabus un pamatus,

12. šķirstu, tā nesamās kārtis, pārsegu un aizkarināmu priekškaru,

13. galdu un tā nesamās kārtis, un visus tā rīkus, un upurmaizes,

14. un gaismekli apgaismojumam, tā rīkus un eļļas lukturīšus, un eļļu gaismai,

15. un altāri kvēpināšanai un tā nesamās kārtis, un svaidāmo eļļu, un kvēpināmās smaržzāles, un durvju priekškaru Mājokļa durvīm,

16. un altāri sadedzināmajiem upuriem un vara režģi, nesamās kārtis un visus rīkus, katlu, kur mazgāties, un tā pamatu,

17. pagalma priekškarus, to stabus un pamatus, un priekškaru pagalma vārtiem,

18. mietiņus Mājoklim un mietiņus pagalmam, un auklas,

19. smalki austas drānas kalpošanai svētvietā, svētās drānas priesterim Āronam un drānas viņa dēliem, lai kalpo kā priesteri.”

20. Visa Israēla dēlu sapulce devās projām no Mozus.

21. Un nāca visi, kurus sirds skubināja un kam devīgs gars, un nesa ziedojumu Kungam, lai taisītu Saiešanas telti, visas kalpošanas lietas un svētās drānas.

22. Nāca vīri ar sievām, visi, kam dāsna sirds, viņi nesa piekariņus un riņķus, zīmoggredzenus un rokassprādzes – visas zelta lietas – tā darīja ikviens, kas pienesa zelta veltījumu Kungam.

23. Ikviens, kam bija purpurzils, purpura, sarkans vai vieglbalta lina audums vai kazu vilna, vai sarkanas aunu ādas, vai ģērētas ādas, tas atnesa.

24. Ikviens, kam bija ziedojams sudrabs un varš, tas ziedoja Kungam, un katrs, kam bija akācijkoks, tas nesa to darbiem.

25. Un visas sievas, kam prasmīgas rokas, auda un atnesa, ko bija noaudušas no purpurzila, purpura, sarkana un vieglbalta lina auduma.

26. Un visas prasmīgās sievas auda kazu vilnu.

27. Vadoņi atnesa oniksus un ieliekamos akmeņus efodam un krūšu uzliktnim,

28. un smaržvielas un eļļu gaismeklim un svaidāmajai eļļai un kvēpināmās smaržzāles.

29. Visi vīri un sievas, kam devīga sirds, nesa visu, kas vajadzīgs darbiem, ko Kungs Mozum pavēlēja darīt, – tie Israēla dēli nesa labprātīgu upuri Kungam.

30. Un Mozus teica Israēla dēliem: “Redziet, Kungs izvēlējās Becalēlu, Ūrī dēlu, Hūra dēlu no Jūdas cilts.

31. Un viņš to ir piepildījis ar Dieva Garu, gudrību un saprātu, ar atziņu un visādām mākām

32. izdomāt un darināt lietas zeltā, sudrabā un varā,

33. apstrādāt akmeni un likt to ietvarā, apstrādāt koku un veikt jebkuru amatu!

34. Viņš licis tiem sirdī spēju mācīt – viņam un Āholīābam, Ahīsāmāha dēlam, no Dāna cilts.

35. Viņš devis tiem gudru sirdi, ka tie spēj jebkuru amatu – gan grebēja, gan šuvēja no purpurzila, purpura, sarkana vai vieglbalta lina auduma, gan audēja – tie prot un izdomā visus darbus.