2. Mozus 5 LTV1965

1. Pēc tam Mozus ar Āronu gāja un runāja ar faraonu: „Tas Kungs, Israēla Dievs, saka tā: „Atlaid manu tautu, ka tie man sarīko svētkus tuksnesī.“

2. Bet faraons sacīja: „Kas ir „Tas Kungs,“ ka man būtu viņam jāklausa un jāatlaiž Israēls; es nepazīstu „to Kungu“, un arī Israēlu es neatlaidīšu.“

3. Tad viņi sacija: „Tas ir ebrēju Dievs, kas parādījies mums. Ļauj mums iet triju dienu gājumu tuksnesī, tur mēs gribam upurēt tam Kungam, savam Dievam, ka tas pār mums nenāk ar mēri vai zobenu.“

4. Un Ēģiptes ķēniņš sacīja viņiem: „Mozu un Aron! Kāpēc jūs gribat atraut ļaudis no viņu darbiem? Ejiet, pildiet savas klaušas!“

5. Un faraons teica: „Tiešām, šo Jaužu ir daudz, un jūs tos gribat atturēt no darba!“

6. Un tai pašā dienā faraons pavēlēja ļaužu vagariem un uzraugiem:

7. „Jūs turpmāk nedosit vairs salmus ļaudīm ķieģeļu darināšanai, kā tas bija līdz šim! Lai viņi paši iet un sagādā sev salmus.

8. Bet noliktais vairums ķieģeļu, kas viņiem bija līdz šim jāizstrādā, jums jāuztur arī turpmāk, jūs to nedrīkstat samazināt. Viņi ir slinki, tāpēc viņi kliedz: „Mēs gribam iet upurēt savam Dievam.“

9. Šo ļaužu klaušas jāpalielina, lai viņi būtu nodarbināti un neklausītos melīgās valodās.“

10. Tad ļaužu vagari un viņu uzraugi izgāja ārā un runāja uz ļaudīm, sacīdami: „Tā ir teicis faraons: „Es nedošu jums vairs salmus!

11. Jūs paši ejiet un gādājiet sev salmus, kur vien jūs tos atrodat, bet no jūsu darba mēra nekas netiks atlaists.“

12. Tad ļaudis izklīda pa visu Ēģiptes zemi, lai savāktu rugājus salmu vietā.

13. Un vagari tos cieši skubināja, teikdami: „Pildiet savu pienākumu! Jūsu dienas uzdevums ir tas pats kā agrāk, kad bija salmi.“

14. Un faraona vagari sita no Israēla vidus ieceltos uzraugus, sacīdami: „Kāpēc jūs neesat izgatavojuši to pašu ķieģeļu skaitu kā līdz šim?“

15. Tad Israēla uzraugi gāja un žēlojās faraonam, sacīdami: „Kāpēc tu tā dari saviem kalpiem?

16. Taviem kalpiem vairs netiek doti salmi, bet ķieģeļus—tā mums saka—jums būs taisīt. Un tagad tavi kalpi tiek pat sisti.“

17. Bet tas sacīja: „Sliņķi jūs esat, sliņķi! Tāpēc jūs sakāt: „Mēs gribam iet un upupsvētkus svētīt tam Kungam.“

18. Bet tagad ejiet un strādājiet! Salmus jums nedos, bet ķieģeļu mērs jums jāpilda.“

19. Un israēliešu uzraugi redzēja, ka viņi ir postā, saņēmuši pavēli: „No jūsu dienišķā ķieģeļu skaita jums nekas netiek atlaists.“

20. Un ārā nākot no faraona, tie satika Mozu un Aronu, kas gaidīja uz viņiem.

21. Un viņi sacīja tiem: „Lai tas Kungs to redz un jūs soda, ka jūs mūs esat darījuši par vainīgiem faraona un viņa kalpu acīs un esat likuši zobenu viņu rokās.“

22. Tad Mozus vērsās uz to Kungu un teica: „Ak Kungs, kāpēc Tu esi sūtījis tādu ļaunumu šai tautai! Kāpēc Tu mani esi izraudzījis par savu sūtni?

23. Kopš es gāju pie faraona, lai runātu tavā vārdā, viņš vairojis šīs tautas ļaunumu, bet Tu to neesi glābis.“